Tramps nebija izrādījis vēlmi parakstīt šo likumu, kura projekts tika pieņemts abās Kongresa palātās, bet kongresmeņu gandrīz vienprātīgs atbalsts tam atstāja viņam maz politiskās manevrēšanas iespēju.
Tramps parakstīja arī likumu, kas aizliedz pārdot Honkongas policijai asaru gāzi, piparu aerosolu, gumijas lodes, ūdens lielgabalus, apdullināšanas ieročus un elektrošoka ierīces.
Šī likuma projekts bija pieņemts vienbalsīgi abās Kongresa palātās. Pret likuma projektu, kurā pausts atbalsts demokrātijai un cilvēktiesībām Honkongā, bija balsojis tikai viens Pārstāvju palātas loceklis no Republikāņu partijas.
Abi likumi tika parakstīti laikā, kad Vašingtona cer mazināt ieilgušo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.
“Es parakstīju šos likumus aiz cieņas pret Ķīnas prezidentu Sji [Dzjiņpinu] un Honkongas tautu,” paziņoja Tramps. “Tie tiek ieviesti cerībā, ka Ķīnas un Honkongas līderi un pārstāvji spēs draudzīgi atrisināt savas domstarpības ceļā uz ilgtermiņa mieru un labklājību visiem.”
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji 21.novembrī nosodīja likuma projekta par atbalstu Honkongas protestētājiem pieņemšanu ASV Kongresā. Ministrs skaidroja, ka likumprojekts ir "iecietīgs pret vardarbīgiem noziedzniekiem" un ka tā mērķis ir "Honkongā radīt sajukumu vai to iznīcināt".
Likums ir "klaja iejaukšanās Ķīnas iekšējās lietās", sacīja Vans, Pekinā tiekoties ar bijušo ASV aizsardzības ministru Viljamu Koenu. Ķīna "nepieļaus, ka sekmes gūst centieni kaitēt Honkongas labklājībai un stabilitātei vai arī centieni kaitēt principam "viena valsts, divas sistēmas"", teica ministrs.
Ķīnas Ārlietu ministrija otrdien paziņoja, ka izsaukusi ASV vēstnieku Pekinā un viņu brīdinājusi, ka ASV "atbildēs par sekām", ja šis likumprojekts iegūs likuma spēku.
Ķīna ceturtdien reaģēja uz šī likuma parakstīšanu, brīdinot, ka ir gatava veikt "stingrus pretpasākumus" pret ASV, bet neprecizēja, kādi tie varētu būt.
Honkongas cilvēktiesību un demokrātijas likumā pieprasīts, lai ASV prezidents katru gadu izvērtētu šīs pilsētas īpašās labvēlības statusu tirdzniecībā, kā arī pausti draudi to atcelt, ja brīvība Honkongā tiktu ierobežota.
Sākotnējais cēlonis protestiem, kas Honkongā turpinās vairāk nekā piecus mēnešus, bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.