Sanāksmi vadīja Baltijas Asamblejas prezidents un Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) un Baltijas Ministru padomes Sadarbības padomes priekšsēdētāja, ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Vucāns norādīja, ka, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, Baltijas valstu sadarbība joprojām ir aktīva un uz rezultātiem orientēta. Viņš atzīmēja progresu saistībā ar vienošanos par augstākās izglītības kvalifikāciju automātiskas atzīšanas ieviešanu, kurai pievienojusies arī Polija, kā arī darbu pie kopīgas Baltijas reģiona starptautiskā mārketinga un komunikācijas stratēģijas.
Igaunija nākamgad pārņems Baltijas Asamblejas prezidentūru, un tās programmā galvenās prioritātes būs drošs un noturīgs reģions, fiziskā, digitālā un enerģētiskā savienojamība, kā arī inovāciju vadīta konkurētspēja. Igaunijas delegācijas vadītājs un nākamais Baltijas Asamblejas prezidents Ēriks Suslovs uzsvēra aizsardzības sadarbības padziļināšanu, projektu "Rail Baltica" un "Via Baltica" virzību un ciešāku Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību.
Lietuvas delegācijas pārstāvis Giedrius Drukteinis un Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris akcentēja Baltijas ceļa vēsturiskā mantojuma uzturēšanu, kopīgus projektus kultūras mantojuma saglabāšanā un sadarbību mediju jomā, tostarp sabiedrisko mediju iesaisti Eiropas Raidorganizāciju savienībā un Eiropas Mediju brīvības akta prasību ieviešanu, lai stiprinātu mediju neatkarību un plurālismu.
Ārlietu ministre Braže savā uzrunā uzsvēra Baltijas valstu nozīmi NATO un Eiropas Savienības (ES) drošības politikā, īpaši sankciju pret Krieviju ieviešanā un atbalstā Ukrainas pašaizsardzībai. Viņa norādīja, ka Baltijas valstis sargā ES un NATO ārējo robežu un aicināja uz lielāku Eiropas solidaritāti, tostarp papildu finansējumu un klātbūtni reģionā. Braže arī izcēla ciešās kultūras un akadēmiskās saiknes starp Baltijas valstīm un atbalstu kopīgām valodu un tulkošanas iniciatīvām.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna atzinīgi vērtēja šā gada Latvijas prezidentūru un uzsvēra, ka Baltijas valstis darbojas ne tikai reģionālās sadarbības ietvaros, bet arī plašāk Eiropas drošības stiprināšanā. Viņš norādīja uz vajadzību attīstīt kopīgus aizsardzības iepirkumus, dronu spējas un savienojamības projektus, kā arī turpināt ciešu sadarbību ar ASV un citiem transatlantiskajiem partneriem.
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris uzsvēra Baltijas valstu lomu enerģētiskās neatkarības un reģionālās noturības stiprināšanā, atgādinot par valstu sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu un atteikšanos no Krievijas energoresursu importa. Viņš aicināja ES vienoties par hibrīdapdraudējumu sankciju režīmu pret Baltkrieviju.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12 līdz 16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija.
Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti Asamblejas dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.