Petīcija adresēta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjeriem Jiri Ratasam, Mārim Kučinskim (ZZS) un Sauļum Skvernelim. Tās iniciatores ir Igaunijas sabiedriskā kustība Avalikult Rail Balticust, vides aizsardzības kustība Okoriik Eesti, Latvijas zemes īpašnieku asociācija Latvijas zeme, daba, tauta, Lietuvas Dabas fonds un Lietuvas zemes īpašnieku savienības Pasvales nodaļa.
Dokumentā pausts viedoklis, ka līguma parakstīšana gatavota steigā, un aicināts ņemt vērā, ka tam būs neatgriezeniska ietekme uz nākamajām paaudzēm un vidi.
Petīcijā aicināts atlikt šī saistošā līguma parakstīšanu un dot sabiedrībai iespēju iepazīties ar projekta ekonomisko pamatojumu, paredzamo sociālekonomisko un ekoloģisko ietekmi un finansēšanas noteikumiem. Tajā arī ieteikts izanalizēt alternatīvos variantus un ņemt vērā sabiedrības viedokli.
"Ierēdņu apgalvojumi, ka tautas vietā lēmums jau pieņemts, liecina, ka ar tautu nerēķinās. Pārdomāti jāapspriež iespējas, kā uzcelt Igaunijai labāku dzelzceļu", norādījis kustības Avalikult Rail Balticust pārstāvis Prīts Humals.
Kā ziņu aģentūrai BNS ceturtdien sacījis Lietuvas Dabas fonda vadītājs Edmunds Greims, fonds pievienojas Igaunijas sabiedrisko organizāciju paustajām bažām par projekta Rail Baltica negatīvo ietekmi uz vidi.
"Mēs atbalstām igauņus, jo atzars Tallina-Tartu ir pilnīgi jauns un ļoti labi nožogots. Lietuvas Dabas fondu satrauc tas, ka, izbūvējot šo trasi, Igaunija no dabas viedokļa faktiski tik pāršķelta uz pusēm. (..) Tas nozīmē, ka notiks populāciju fragmentācija, jo dzīvnieki netiks pāri. Iespējams, vairāk jāinvestē "dabas tiltos", pazemes pārejās," spriedis Greims.
Viņš norādījis, ka Lietuvā šai ziņā problēmas vismaz pašlaik nav saskatāmas, bet vienlaikus atzinis, ka fondam vēl nav sīkākas informācijas, kā dzelzceļa trase tiks iežogota pašu valstī un kā tas varētu ietekmēt dzīvnieku migrāciju.
Jau ziņots, 31.janvārī Baltijas valstu premjerministru tikšanās laikā Tallinā iecerēts parakstīt starpvaldību līgumu par Rail Baltica projektu, kas noteiks vispārējos tehniskos parametrus un dzelzceļa līnijas maršrutu, kā arī būvniecības termiņus. Starpvaldību vienošanās ir nepieciešama, jo ir daži jautājumi, kurus kompānijas nevar regulēt atbilstoši projekta īstenošanai izveidotā kopuzņēmuma RB Rail akcionāru līgumam. Līdz 85% no projekta izmaksām segs Eiropas Komisijas finanšu instruments Connecting Europe Facility.
Visu triju Baltijas valstu premjeri jau saņēmuši pilnvarojumu šo līgumu parakstīt. Pēc tam tas vēl jāratificē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem.