"Šobrīd mums ir pastiprinātās klātbūtnes spēku dislokācija, un tāds konkrēts ierobežots, bet starptautisks kontingents ir palīdzība mūsu drošībai. Runa ir ne tikai par sauszemes spēkiem. Mēs gribētu, lai nākotnē būtu vismaz perspektīva, ka tur tiek iekļauti arī jūras spēki un gaisa spēki," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Gatavojoties jūlijā gaidāmajam NATO samitam, Baltijas valstu ministri ar Boltonu pārrunāja iespējas paātrināt lēmumu pieņemšanu aliansē un karaspēka pārvietošanos bloka valstīs, un lūdza ASV arī pievērst lielāku uzmanību Baltijas valstu pretgaisa aizsardzībai.
"Runājot par īpaši izteiktām nepilnībām mūsu spēkos, būtu jāpiemin pretgaisa aizsardzība, un mēs ar saviem nacionālajiem spēkiem to īpaši nespējam kompensēt, lai gan esam veltījuši tam daudz uzmanības un resursu. Ceram uz NATO un ASV izpratni un atbalstu šajās jomās," norādījis Linkevičs.
Baltijas valstīm nav nedz savu iznīcinātāju, nedz uz zemes bāzēto tāla darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu, tādēļ tās lūgušas ASV biežāk sūtīt uz mūsu reģionu raķešu sistēmas "Patriot" un vēlas panākt, lai pašreizējā NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija tiktu pārveidota par pretgaisa aizsardzības misiju, kas nozīmētu, ka Baltijas valstīs dežurējošie iznīcinātāji krīzes gadījumā varētu pildīt kaujas uzdevumus.
Pēc Linkeviča teiktā, Baltijas valstīm ir svarīgi, lai sabiedroto klātbūtne būtu ne tikai skaitliski lielāka, bet arī daudzveidīgāka formas ziņā - to varētu nodrošināt mācības, vizītes, tehnikas dislocēšana, militāro bāzu filiāles.
Ministrs norādījis, ka tikšanās Vašingtonā bijusi vērtīga un viesusi cerības uz labu sadarbību ar Boltonu.
Atceros
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
oskars