Desmit gados Lietuva zaudējusi aptuveni tik iedzīvotāju, cik dzīvo Klaipēdā un Panevēžā, kopā ņemot, teikts departamenta paziņojumā.
Saskaņā ar šiem datiem 2021.gada 1.janvārī Lietuvā dzīvoja 2 810 761 cilvēks - 1 505 796 sievietes un 1 304 965 vīrieši.
2011.gadā Lietuvā bija aptuveni 3,043 miljoni iedzīvotāju, 2001.gadā - 3,48 miljoni, bet 1989.gadā - 3,67 miljoni.
Kā preses konferencē pastāstījusi Statistikas departamenta vadītāja Jūrate Petrauskiene, aizvadītajos desmit gados migrācijas dēļ Lietuvas iedzīvotāju skaits sarucis par 119 000, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā - par 114 000.
No piecām lielākajām Lietuvas pilsētām iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai Viļņā, kur pašlaik dzīvo aptuveni 556 100 cilvēku - piektā daļa valsts iedzīvotāju jeb par 4% vairāk nekā pirms desmit gadiem.
Kauņas iedzīvotāju skaits sarucis par 6% un nokrities zem 300 000 - Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā tagad dzīvo 298 800 cilvēki.
Panevēžas iedzīvotāju skaits samazinājies par 11%, Šauļu - par 8% un Klaipēdas - par 6%.
Pilsētās pašlaik mīt 68,2% Lietuvas iedzīvotāju, pirms desmit gadiem šis rādītājs bija 66,7%.
Salīdzinājumā ar 2011.gadu Lietuvā vērojama sabiedrības novecošanās - šā gada sākumā iedzīvotāju mediānais vecums bija 44 gadi, bet pirms desmit gadiem - 41 gads.
84,6% valsts iedzīvotāju ir lietuvieši, 2011.gadā lietuviešu īpatsvars bija mazliet mazāks - 84,2%. Lielākā mazākumtautība valstī joprojām ir poļi - viņu Lietuvā ir 6,5%, krievu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir 5% un baltkrievu - 1%.
Vērtējot pēc pilsonības, Lietuvas sabiedrība desmit gados kļuvusi raibāka - šā gada sākumā Lietuvā dzīvoja 133 valstu pilsoņi, kamēr 2011.gadā - 108 valstu pilsoņi. Vienlaikus šī sabiedrība joprojām ir homogēna, proti, citu valstu pilsoņu īpatsvars ir pavisam neliels un šai laikā gandrīz nav mainījies - 99,4% iedzīvotāju ir Lietuvas pilsoņi, 2011.gadā šis rādītājs bija 99,3%.
Iedzīvotāju reliģiskā piederība kļuvusi daudzveidīgāka, tomēr 74% iedzīvotāju sevi joprojām atzīst par Romas katoļiem, 2011.gadā uz savu piederību pie šīs ticības norādīja 77%.
Šogad tautas skaitīšana pirmo reizi veikta, neapmeklējot iedzīvotājus, bet balstoties uz valsts reģistru un informācijas sistēmu datiem, tomēr, ņemot vērā, ka šajos reģistros nav datu par iedzīvotāju reliģisko piederību, tautību un dzimto valodu, papildus tika veikts šiem jautājumiem veltīts statistikas pētījums, kura laikā aptaujāti 171 000 iedzīvotāju.
2021.gadā vispārējā iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana Lietuvā izmaksājusi aptuveni 1,36 miljonus eiro jeb gandrīz sešas reizes mazāk nekā 2011.gadā.