No Igaunijas pētījumā piedalījās laikraksts Postimees. Žurnālistu pētījumā noskaidrots, ka liela daļa Igaunijā legalizētās naudas plūdusi caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli.
Intervijā Postimees Danske Bank filiāles Igaunijā vadītājs Ivars Pae atzinis, ka bankai bija problēmas ar metožu naudas atmazgāšanas atklāšanai sistēmu un uzraudzību. Viņš norādīja, ka tādēļ banka veikusi krasas izmaiņas darba organizācijā un vadībā. Pae neapstiprināja, vai saistībā ar šo problēmu amatu 2015.gadā atstāja Danske Bank Igaunijas filiāles vadītājs Aivars Rehe, kurš gan sarunā ar Postimees noliedza tādas saistības iespējamību.
Lietuvas ziņu portāls 15.min.lt vēstīja, ka Danske Bank Igaunijas filiālei būs jāsniedz paskaidrojumi par to, ka 2013.-2014.gadā caur bankas kontiem izplūda ap 1,2 miljardiem ASV dolāru neskaidras izcelsmes naudas no divām bankām - Moldovas bankas Moldinconbank un Latvijas Trasta Komercbanka.
Igaunijas Finanšu uzraudzības dienests 2014.gadā sāka izmeklēšanu par Danske Bank darbību valstī. Tika noskaidrots, ka banka nepilnīgi ievēro noteikumus par naudas atmazgāšanas novēršanu.
15min.lt, kas pētījumā pārstāvēja Lietuvu, otrdien vēstīja, ka caur bankām Lietuvā varētu būt atmazgāti 77 miljoni ASV dolāru.
Lielākā daļa šīs naudas - 62 miljoni ASV dolāru - atmazgāti tagad bankrotējušās Ūkio bankas kontos. 3,22 miljoni dolāru varētu būt pārskaitīti caur Šiauliu bankas, 2,43 miljoni dolāru - Medicinos bankas, 1,88 miljoni eiro - caur agrāko Finasta Bank, kas tagad pieder Šiauliu bankas, bet 1,65 miljoni eiro - caur Latvijas bankas Citadele Lietuvas meitasbanku.
Neviena no Lietuvas bankām nav atsaukusies portāla aicinājumam komentēt situāciju.
Novaja gazeta pētījumā Laundromat piedalījās 61 žurnālists no 32 pasaules valstīm, kā arī nevalstiskais organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centrs (Organized Crime and Corruption Reporting Project) (OCCRP). Tajā piedalījās arī britu laikraksts The Guardian, vācu Sueddeutsche Zeitung un citi.
2014.gadā Novaja gazeta rakstīja par Landromat - vislielāko naudas atmazgāšanas operāciju Austrumeiropā. Tolaik runa bija par 22 miljardu ASV dolāru aizplūšanu no Krievijas laika posmā no 2011.līdz 2014.gadam, kā ieganstu izmantojot nelikumīgus Moldovas tiesnešu lēmumus.
Kopš tā laika visā pasaulē ir ierosinātas krimināllietas, dažas Eiropas bankas, kuras piedalījušās Krievijas naudas atmazgāšanā, ir zaudējušās licenci vai saņēmušās sodu. Kopumā pētījumā analizēti 76 tūkstoši banku pārskaitījumu. Darījumu kopējā summa sasniedza 156 miljardus ASV dolāru. Nauda no Krievijas sākotnēji nonāca 112 Austrumeiropas bankās, pēc tam 732 bankās 96 pasaules valstīs, to saņēma 5140 kompānijas dažādās valstīs - no ASV līdz Dienvidāfrikas Republikai, no Ķīnas līdz Austrālijai.
Nepilnu piecu gadu laikā Novaja gazeta kopā ar citu valstu žurnālistiem mēģināja noskaidrot, kur nonāca apmēram 700 miljardi rubļu, kas nelikumīgi aizplūda no Krievijas, kā arī to, kur šī nauda tērēta. Aizplūdušajai naudai nebija vienota avota. Šajā summā ir nauda no lieliem valsts līgumiem, elektronikas kontrabandas, militāras nozīmes apģērba un produkcijas tirgošanas, banku aktīvu zādzības un pat politisku projektu finansēšanas Eiropā.
Saistībā ar naudas atmazgāšanas shēmu gadiem ilgi strādāja izmeklētāji Moldovā, Latvijā, Lielbritānijā un Krievijā, tomēr mēģinājumi nodot tiesai atbildīgos atdūrās pret Krievijas ierēdņu pretestību, norādīja Postimees. Naudas plūsmai izmantotas fiktīvas firmas, kuru reālos īpašniekus noskaidrot nav iespējams.
Katrā no valstīm žurnālisti mēģināja atrast no Krievijas aizplūdušās naudas gala saņēmējus un izmantojumu.
Novaja gazeta norādīja, ka pētījuma rezultātus vienlaikus publicē Krievijā, Moldovā, Ukrainā, Lielbritānijā, Somijā, Dānijā, ASV, Itālijā, Nīderlandē, Šveicē un citās valstīs.
The Guardian vēstīja, ka vairākas Lielbritānijas bankas darījumos apstrādājušas gandrīz 740 miljonus dolāru (688,2 miljonus eiro) saistībā ar vairāku miljardu dolāru vērtu Krievijas naudas atmazgāšanas shēmu.
Eva