"Polija jau ir izrādījusi mums solidaritāti un nav atvērusi savu robežu, lai gan atbilstoši lēmumiem plānoja to darīt pirms nedēļas," Ruginiene teica žurnālistiem Seimā.
"Tādus pašus apliecinājumus esmu saņēmusi no Latvijas un Igaunijas valdību vadītājiem. Ja mēs redzēsim, ka nespējam kontrolē situāciju un Baltkrievijas režīms turpinās mums uzbrukt, arī viņi ir gatavi izrādīt solidaritāti. Dialogs un saziņa turpinās," klāstīja Lietuvas valdības vadītāja.
Pēc tam, kad Lietuva nolēma līdz novembra beigām slēgt robežkontroles punktus ar Baltkrieviju, Polija atlika savus plānus atvērt robežšķērsošanas punktus ar Baltkrieviju.
Varšava plānoja no atkal atvērt Kuzņicas robežšķērsošanas punktu, kas ir slēgts kopš 2021. gada 9. novembra, un Bobrovņiku robežšķērsošanas punktu, kas ir slēgts kopš 2023. gada 10. februāra.
Ruginiene sacīja, ka Polijas premjerministrs Donalds Tusks ir solījis abus robežkontroles punktus neatvērt.
"Esmu pateicīga Polijai, ka ieklausās mūsu bažās un izrāda solidaritāti," viņa teica.
Lietuva līdz novembra beigām ir slēgusi robežu ar Baltkrieviju, tomēr nosakot atsevišķas cilvēku grupas, kam atļauts šķērsot robežu.
Lēmums saistīts ar balonu, ko no Baltkrievijas palaiž cigarešu kontrabandisti, radītajiem riskiem. Oktobra beigās tādu balonu radīto risku dēļ vairākkārt tika apturēta gaisa satiksme Viļņas lidostā, kā arī vienreiz Kauņas lidostā, ietekmējot ap 150 reisu un vairāk nekā 20 000 pasažieru.
Lietuvas līderu vērtējumā meteozondes ir Baltkrievijas hibrīduzbrukums, par kura organizēšanu autoritārais Aleksandra Lukašenko režīms ir informēts. Arī Eiropas Savienības līderi ir nosodījuši Minskas rīcību, un NATO ir izteikusi savu atbalstu Lietuvai.
Reaģējot uz Viļņas lēmumu slēgt robežu, Minska ir aizliegusi Lietuvas kravas automašīnām pārvietoties pa Baltkrievijas teritoriju un atgriezties Lietuvā. Režīms apgalvo, ka to nepieļaus, kamēr robeža netiks atvērta, un līdz tam laikam kravas automašīnas tiks nogādātas speciālās stāvvietās un apliktas ar nodokļiem.