Nedēļu vēlāk ASV Misūri štatā tika parakstīts likumprojekts, kas paredz aizliegt abortus no grūtniecības astotās nedēļas. Gaidāms, ka šie likumprojekti tiks apstrīdēti tiesā, bet abortu pretinieki neslēpj, ka tieši vēlas, lai lieta tiktu izskatīta Augstākajā tiesā. Pēc Donalda Trampa nonākšanas ASV prezidenta krēslā ir mainījies Augstākās tiesas sastāvs, vairākumam tiesnešu pārstāvot konservatīvas idejas.
Līdz 1840. gadam aborts bija plaši izplatīts un no stigmas brīva izvēle amerikāņu sievietēm. Pirmie koordinētie aborta pretinieki parādījās 19. gadsimta vidū. Toreiz aborta pretinieku (pro-life) kustību aizsāka ārsti, kas bija nobažījušies par savu profesionālo statusu. Tolaik pacientus, īpaši sievietes, ārstiem atņēma dažādi dziednieki. Ārstu centieni ierobežot abortus lielā mērā bija veiksmīgi, jo līdz 1900. gadam katrā štatā bija likums, kas aizliedz veikt abortu jebkurā grūtniecības stadijā.
Apmēram 60 gadus sievietes samierinājās ar šo regulējumu, kā arī tika vajātas un sodītas par aborta nelikumīgu veikšanu, līdz 1959. gadā Amerikas Tiesību institūts ierosināja veikt izmaiņas abortus regulējošajā likumā.
Tika ierosināts, ka likumā būtu jāparedz izņēmumi sievietēm, kuras ir izvarotas un kuru garīgā vai fiziskā veselība ir apdraudēta.
Abortu reformas kustība kļuva iespējama arī tāpēc, ka pagājušā gadsimta 50. un 60. gados arī sabiedrības uzskatos par sievietes reproduktīvo veselību bija notikušas pārmaiņas.
Kolorādo štats bija pirmais, kas 1967. gadā grozīja likumu, tam sekoja Kalifornija 1967. gadā un Ņujorka 1970. gadā. Dažus gadus vēlāk - 1973. gadā - Augstākā tiesa pieņēma lēmumu lietā "Roua pret Veidu", tādējādi legalizējot abortu, visos piecdesmit Savienoto Valstu štatos. Tiesvedība lietā "Roua pret Veidu" nacionālā mērogā rosināja debates par to, vai abortiem jābūt legāliem, kā šo praksi regulēt un kam par to jālemj. Kopš tā laika ASV bija sašķelta "dzīvības" (pro-life) un "izvēles iespēju" (pro-choice) nometnēs. Ja pirms šī lēmuma aborta pretinieku kustība nebija tik redzama, tad pēc 1973. gada "dzīvības aktīvisti" iznāca uz proscēnija.
Dieva dāvana jau no ieņemšanas brīža
Aborta pretinieki iestājas pret grūtniecības pārtraukšanu, argumentējot, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz dzīvi jau no tā ieņemšanas brīža.
"Šis likums ir spēcīgs apliecinājums alabamiešu dziļajai ticībai, ka katra dzīvība ir vērtīga un katra dzīvība ir svēta Dieva dāvana," parakstot likumprojektu, paziņoja Alabamas štata gubernatore Keja Aivija.
Amerikas Savienotajās Valstīs aborta pretinieku kustība ir saistīta ar kristīgi reliģiskām grupām, it īpaši katoļu baznīcu, kā arī ar Republikāņu partiju. Seši no desmit republikāņiem uzskata, ka abortiem jābūt nelikumīgiem visos vai vairumā gadījumu, turpretī trīs ceturtdaļas demokrātu uzskata, ka abortiem jābūt atļautiem, liecina Pew Research Center pētījums.
Latvijā biedrības Asociācija Ģimene pārstāve Elīna Kārkla norāda, ka joprojām mākslīgais aborts pie mums tiekot izmantots kā kontracepcijas metode.
"Tas nav pieņemami, jo mākslīgais aborts ir brutāla medicīniska procedūra, kas pārtrauc nedzimuša bērna dzīvību, viņam dzīvam esot, t.i., saplosa viņu gabalos." Tāpat Kārkla piemin, ka diskusijas par mākslīgo abortu ētiskumu pastiprināja nesen iznākusī filma Neplānots (Unplanned), kas stāsta par aborta tiesību organizācijas Planned Parenthood bijušās darbinieces dzīves stāstu un iemesliem, kāpēc viņa pārtrauca darba attiecības ar šo organizāciju.
Tiesības lemt par savu ķermeni
Tomēr sievietēm Latvijā ir tiesības izvēlēties - saglabāt grūtniecību vai lemt par labu abortam. Ministru kabineta noteikumos Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība teikts, ka mākslīgie aborti var būt legāli un medicīniski.
Vasaraudzes privātklīnikas vadītāja un ginekoloģe Ineta Vasaraudze portālam Diena.lv norāda, ka legāls aborts ir grūtniecības pārtraukšanas pēc pašas sievietes vēlēšanās. Legālu abortu var veikt līdz grūtniecības 12. nedēļai.
Medicīnisks aborts Latvijā var tikt veikts līdz 24. grūtniecības nedēļai, un tas atļauts tad, ja grūtniecei ir smagas veselības problēmas un grūtniecība var radīt dzīvībai bīstamas sekas. Medicīnisko abortu līdz grūtniecības 24. nedēļai drīkst veikt arī tad, ja auglim ir konstatētas iedzimtas patoloģijas. Ja grūtniecība ir izvarošanas sekas, abortu Latvijā var veikt līdz grūtniecības 12. nedēļai.
Pēdējos gados mākslīgo abortu skaitam Latvijā ir tendence samazināties. 2017. gadā izdarīti 3917 aborti, kas ir par 449 abortiem mazāk nekā vēl gadu iepriekš, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā statistika. Tāpat statistika liecina, ka visvairāk mākslīgos abortus 2017. gadā izvēlējušās veikt sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem.
Asociācijas Ģimene pārstāve Kārkla savukārt norāda, ka ir jāmeklē cēloņi, kāpēc sievietes izvēlas veikt abortu un kāds atbalsts tām būtu nepieciešams, lai viņas izlemtu par labu bērna piedzimšanai. "Tāpat sievietēm ir jāsniedz informācija par alternatīvu rīcību, piemēram, bērna nodošanu adopcijā", uzskata Kārkla. Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izvēlas adoptēt gados jaunākus bērnus.
2017. gadā kopumā (gan Latvijā, gan uz ārzemēm) adoptēti 195 bērni, kas ir par 51 bērnu mazāk nekā vēl gadu iepriekš, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija. Pērn reģistrā vēl bija ziņas par 1209 bērniem, kuriem jāmeklē adoptētāji. Lielākā daļa jeb 821 bērns ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem.
Sieviešu resursu centra Marta psihoterapeite Gundega Tentere piekrīt, ka lēmumam pārtraukt grūtniecību neapšaubāmi ir jābūt ļoti rūpīgi izsvērtam, jo sievietei būs jādzīvo ar šo lēmumu visu savu dzīvi, piebilstot: "Cilvēks ir apzināta būtne. Kā šādai apzinātai būtnei, ikvienam cilvēkam ir tiesības pašam lemt par savu dzīvi un ķermeni. Sievietei ir tiesības lemt pret vai par abortu."
Viena no seksuālās vardarbības formām ir izvarošana, kas iekļauj dzimumaktu un ir izdarīta pret otras personas gribu vai bez otras personas tiešas piekrišanas.
Lai arī katra sieviete seksuālo vardarbību piedzīvo atšķirīgi, ir raksturīgas kopīgas iezīmes.
"Daudzām sievietēm kļūst ļoti svarīgi kontrolēt savu ķermeni. Grūtniecības laikā un dzemdību laikā, kad kontroli pārņem ārsti un vecmātes, sieviete var izjust ārkārtīgi spēcīgu trauksmi un paniku. Sieviete jūtas ievainojama un trausla", stāsta Tentere.
Psihoterapeite norāda, ka seksuālās vardarbības sekas ir ļoti dziļas sāpes, kas tiek piedzīvotas fiziskā, emocionālā un garīgā līmenī. "Sāpes skar cilvēka dziļāko kodolu. Seksuālā vardarbība ir tik spēcīga, ka šķeļ emocionālo veselumu un daudziem seksuālās vardarbības upuriem ir sajūta, ka viņu dziļākā būtība ir apkaunota un apgānīta. Dziļu vainas internalizāciju un kaunu bieži vien pavada sajūta, ka "es esmu slikts"."
"Likumdošana, kas aizliedz sievietei veikt abortu izvarošanas vai incesta gadījumā, veic atkārtotu ievainojamību, liedzot sievietei pašai izlemt un būt kontrolē pār savu ķermeni", ir pārliecināta Tentere.
Svarīgi saprast, ka abortu realitātē nav iespējams aizliegt. Aborta aizliegšana neaptur abortus, bet gan padara tos tikai nedrošākus. Visos laikos sievietes ir veikušas abortus, spītējot arī likumiem.
Asociācijas Ģimene pārstāve uzskata, ka abortu tiesiskais regulējums Latvijā varētu būt stingrāks, "jo aborts nav veselības aprūpes pakalpojums, bet gan veselību un dzīvību apdraudošs pakalpojums."
Pētījumi gan liecina par pretējo - aborts ir kļuvis par vienu no drošākajām medicīnas procedūrām Amerikas Savienotajās Valstīs, un nopietnas komplikācijas, ja procedūra veikta līdz 12 grūtniecības nedēļai un to veic pieredzējuši speciālisti, novērotas mazāk nekā 0.25% gadījumu.
ES stingrākie ierobežojumi aizvien Polijā
Eiropas Savienības (ES) kontekstā abortu regulējuma jautājumā izceļas katoļticīgā Polija, kur likums aizliedz abortus, izņemot gadījumus, ja ir notikusi izvarošana vai incests, kā arī ja grūtniecība apdraud mātes veselību, vai ja auglis ir deformēts. 2016. gadā arhibīskaps Staņislavs Gadeckis atklātā vēstulē aicināja parlamenta locekļus noteikt pilnīgu aborta aizliegumu, taču Polijas parlaments noraidīja šo likumprojektu, poļiem izejot ielās un protestējot pret pilnīgu aborta aizliegumu. Savukārt Polijas valdošās konservatīvās partijas Likums un taisnīgums (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis paziņoja, ka joprojām cer panākt stingrāku abortu ierobežošanu.
"Mēs centīsimies nodrošināt, lai pat sarežģītas grūtniecības, kad bērns noteikti nomirs, nonāk līdz piedzimšanai, lai bērnu varētu kristīt, apglabāt un dot tam vārdu," Polijas ziņu aģentūrai PAP norādīja Kačiņskis. Polijā, kur ir 38 miljoni iedzīvotāju, gadā tiek izdarīti apmēram 1000 legālu abortu. Saskaņā ar oficiālās statistikas datiem, Polijā 100 000 līdz 150 000 abortu gadā tiek izdarīti nelegāli vai ārvalstīs.
Līdz 2018. gadam arī Īrijas konstitūcija paredzēja, ka abortu drīkst veikt tikai gadījumā, ja mātes veselība ir apdraudēta. Citās situācijās tas bija aizliegts. Referendumā vairāk nekā 66% nobalsojušo atbalstīja abortu legalizāciju. Likumprojekts paredz dot neierobežotas tiesības izdarīt abortu līdz 12. grūtniecības nedēļai, bet atsevišķos noteiktos gadījumos - līdz pat sestajam grūtniecības mēnesim.
infanticide