Savukārt kāda NATO amatpersona trešdien norādījusi, ka nekādas diskusijas šajā jautājumā neesot notikušas un aliansei šāds lūgums nav izteikts. "NATO būtu jābūt savai lomai Mali un afrikāņu spēki vadītu ceļu, kā NATO to darīja Afganistānā," kopīgā preses konferencē ar Kanādas premjerministru Stīvenu Hārperu paziņoja Boni Jaji.
Hārpers savukārt norādīja, ka Kanādas valdība neapsver tiešu militāru misiju Mali, bet turpinās sniegt humāno palīdzību un diplomātisko atbalstu NATO sabiedrotajiem un "draugiem Āfrikā", lai mēģinātu stabilizēt Mali. Kanādas aizsardzības ministrs Pīters Makejs iepriekš tika izteicies, ka Kanādas militārie instruktori varētu tikt nosūtīti uz Mali, lai stiprinātu tās armiju cīņā pret islāmistiem. "Acīmredzams, ka mēs esam ļoti noraizējušies par situāciju," atzīmēja Hārpers, norādot, ka par šī reģiona attīstību bažījas visa starptautiskā sabiedrība.
"NATO nav iesaistīta šajā krīzē, bet situācija Mali ziemeļos, protams, rada nopietnas bažas mums visiem," apliecināja anonīmā NATO amatpersona, piebilstot, ka situācija Mali apdraud gan šīs valsts, gan visa reģiona drošību un stabilitāti.
ANO Drošības padome pagājušajā mēnesī vienbalsīgi apstiprināja intervences spēku nosūtīšanu uz Mali un deva Starptautiskajai Mali atbalsta misijai (AFISMA) gadu ilgu pilnvarojumu. Tās uzdevums ir atbalstīt Mali valdību, lai valsts ziemeļdaļu atbrīvotu no "teroristiem, ekstrēmistiem un bruņotajiem grupējumiem". NATO šo lēmumu novērtēja atzinīgi un pauda atbalstu arī Eiropas Savienības (ES) lēmumam plānot Mali armijas apmācības. "Mēs ceram, ka starptautiskās sabiedrības pūliņi palīdzēs atjaunot likuma varu Mali," atzīmēja anonīmais avots.
Rietumāfrikas valstis ir gatavas nosūtīt uz Mali 3300 karavīru, kuriem jāpalīdz atjaunot valdībai lojālos bruņotos spēkus un jāsniedz atbalsts to veiktajām kaujas operācijām. Tomēr ANO Drošības padome noteikusi, ka militārais spēks izmantojams tikai pēc tam, kad visi politiskie pūliņi būs izsmelti, un jebkurai militārai uzbrukuma operācijai nepieciešams padomes apstiprinājums. Tāpēc sākotnējais AFISMA uzdevums ir apmācīt Mali armiju, kas veicams paralēli ar politiskajiem centieniem iesaistīt tuaregus koalīcijā cīņai pret ekstrēmistu grupējumiem. Reālas kaujas operācijas, visticamāk, būs iespējams uzsākt tikai nākamā gada septembrī.
Jau vēstīts, ka tuaregu nemiernieki un citas separātistu kustības, kā arī kaujinieku grupējumi, kas saistīti ar "Al Qaeda", izmantoja martā notikušo apvērsumu, lai sagrābtu savā kontrolē lielu daļu Mali teritorijas, kur islāmisti kopš tā laika ieviesuši nežēlīgu šariata režīmu.