Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Amerikāņi saka ardievas "šatliem"

Amerikāņi šodien piemin vienu no savas valsts drūmākajiem brīžiem - ir aizritējuši tieši 25 gadi kopš traģiskā 1986. gada 28. janvāra, kad pacelšanās laikā aizdegās un uzsprāga kosmosa kuģis Challenger, paņemot septiņu apkalpes locekļu dzīvību un liekot aizdomāties par dārgajiem upuriem, kas jāziedo Visuma izpētei.

Zīmīgi, ka neilgi pēc skumjās gadadienas savos pēdējos lidojumos dosies divi atlikušie atspoļkuģi (shuttle) Discovery un Endeavour. Līdz ar to noslēgsies nozīmīga ēra ASV kosmisko lidojumu vēsturē, tomēr pagaidām nav skaidrs, kad sāksies jauna, jo tik labi, kā cerēts, nevirzās nākamās paaudzes kosmosa kuģu izstrāde.

Uzsprāga acu priekšā

1986. gada 28. janvārī vairāki simti cilvēku Kenedija kosmisko lidojumu centrā Floridā un miljoni televīzijas skatītāju ASV un visā pasaulē vēroja, kā debesīs paceļas daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis Challenger, kura uzdevums bija nogādāt izplatījumā komunikāciju satelītu.

Tomēr pēc nedaudz vairāk nekā minūtes skatītāju acu priekšā lidaparāts eksplodēja un sadalījās. Debesīs izveidojās liels dūmu mākonis, no kura uz visām pusēm lidoja iznīcinātā kosmosa kuģa daļas. Challenger priekšgals, kurā atradās visi septiņi apkalpes locekļi, iekrita Atlantijas okeānā.

Notikuma videoierakstos redzams, ka lidojuma centrā sapulcējušies interesenti un apkalpes locekļu radinieki mirkli pēc kosmosa kuģa avārijas ir apjukuši un neizpratnes pilni, tomēr jau pēc dažām sekundēm viņi izplūst asarās.

Toreizējā ASV prezidenta Ronalda Reigana izveidotā izmeklēšanas komisija konstatēja, ka pacelšanās laikā saplīsusi labajā pusē esošā starta paātrinātāja gumijas blīve, tādēļ no paātrinātāja ar lielu spiedienu izplūda ļoti karsta gāze, kas aizdedzināja Challenger.

Pēc traģēdijas ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldei (NASA) tika uzdots uzlabot atspoļkuģu drošības sistēmas, tomēr 2003. gada 1. februārī notika vēl viena katastrofa, jo, atgriežoties no misijas, sadalījās kosmosa kuģis Columbia, paņemot septiņu apkalpes locekļu dzīvību. Arī šo avāriju izraisīja tehniskas kļūmes.

Gadu pēc Columbia bojāejas bijušais ASV prezidents Džordžs V. Bušs paziņoja, ka šatlu ēra ir beigusies un ir jāveido jaunas paaudzes kosmosa kuģi, kas amerikāņus varētu nogādāt uz Mēnesi un Marsu.

Neskaidrā nākotne

Pagājušajā gadā NASA «atvaļināja» Atlantis, bet drīzumā pēdējo reizi misijā dosies Discovery un Endeavour.

Paredzēts, ka 24. februārī startēs Discovery. Tā sešu cilvēku apkalpei uz Starptautisko Kosmosa staciju jānogādā modulis Leonardo, kas kalpos kā stacijas noliktavu platības paplašinājums. Discovery uz staciju nogādās arī pirmo cilvēkveidīgo robotu - Robonautu 2, kā arī stacijas rezerves daļas, vēsta AFP. Savukārt Endeavour pēdējo reizi startēs 19. aprīlī.

Amerikāņu kosmisko lidojumu nākotne ir neskaidra. ASV Kongress septembrī nolēma, ka NASA līdz 2017. gadam ir jārada vairākkārt izmantojama raķete, lai amerikāņi līdz 2020. gadam atgrieztos uz Mēness, kur ASV astronauti nav bijuši kopš 1972. gada.

Līdz jaunā kosmosa kuģa sagaidīšanai ASV astronauti kādu laiku būs tikai pasažieri, jo viņi izplatījumā nevarēs nokļūt nekā citādi kā vien ar Krievijas kosmosa kuģiem Sojuz. ASV valdības plāns paredz, ka lidojumus varētu nodrošināt privātās kompānijas, kuras ir sākušas izstrādāt kosmosa kuģus un varētu saņemt valsts finansējumu.

Savienoto Valstu finanšu situācija gan nedod pamatu optimismam, ka jaunās paaudzes kosmosa kuģis pirmajā misijā dosies pārredzamā nākotnē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits