Alstons nav optimistiski noskaņots par pasaules iedzīvotāju nabadzīgākās daļas izredzēm arī scenārijā, ja visas valstis ievēros pašreiz spēkā esošās apņemšanās klimata pārmaiņu iegrožošanai. Arī šādā gadījumā "miljoni tiks iedzīti nabadzībā", uzsver eksperts, tādējādi norādot, ka cilvēcei jāapņemas darīt vairāk, lai situācija jau pavisam drīzā nākotnē neizvērstos dramatiska.
Alstons savu ziņojumu, kas pirmdien iesniegts ANO Cilvēktiesību padomei, balstīja uz jau iepriekš veiktu pētījumu. Ziņojuma pamatvēstījums - globālā sasilšana vissmagāk skars pasaules nabadzīgākos iedzīvotājus, kuriem attiecīgi būs arvien grūtāk un grūtāk nodrošināt sev iztiku ierobežotu pārtikas krājumu apstākļos. Ļoti iespējams, ka arvien asākā konkurence par ierobežotajiem resursiem novedīs pie plaša mēroga vardarbīgiem konfliktiem.
Alstons uzsvēra - klimata pārmaiņu rezultātā tieši nabadzīgās un attīstības valstis nesīs vismaz 75% zaudējumu nastu, kaut pasaules iedzīvotāju nabadzīgākā puse saražo tikai 10% no siltumnīcas efektu veicinošajiem izmešiem.
Eksperts norādīja, ka nesenā vēsturē jau bijuši vairāki piemēri, kas uzskatāmi parādījuši, cik liela nozīme krīzes situācijās ir naudai. Tiek pieminēta, piemēram, viesuļvētra Sendija, kura 2012. gadā postīja Ņujorku. Lielākā daļa pilsoņu palika bez elektrības, kamēr investīciju bankas Goldman Sachs galveno biroju sargāja smilšu maisu barikādes, bet elektrību piegādāja autonomi ģeneratori. Tāpat turīgo amerikāņu villas un nekustamos īpašumus glāba "privāti balto apkaklīšu ugunsdzēsēji," uzskaita Alstons, norādot, ka tas faktiski ieskicē "klimata aparteīda" iespējamību nākotnē - turīgie no klimata pārmaiņu sekām spēs izvairīties.
Alstons kritizēja, ka pašlaik netiek darīts gana, lai strādātu pie šāda scenārija novēršanas. "Garlaicīgas valsts amatpersonu uzrunas konferencēs nenoved pie jēgpilnas rīcības. Trīsdesmit gadu laikā, kā rādās, paveikts ļoti maz," pētnieku citē BBC.
Viņš ziņojumā arī vērsās pret konkrētām personām, tostarp pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, kuram pārmet aktīvu pretdarbību klimata izmaiņu zinātniskajai pētniecībai un dažādu vides aizsardzības iniciatīvu apturēšanu.
Alstons kritiku veltīja arī ANO Cilvēktiesību padomei, kurai iesniedza ziņojumu, norādot, ka "vairs nedrīkst paļauties vien uz veco piegājienu organizēt ekspertu paneļus un "ražot" ziņojumus, kuri nekur nenoved." Alstons uzskata, ka ANO reizēm mēdz "mudināt citus darīt daudz, kamēr pati dara maz". Viņš aicināja nekavējoties veikt analīzi, lai galdā liktu rīcības plānu katastrofas novēršanai.
Alstona ziņojumu Cilvēktiesību padomei oficiāli prezentēs piektdien Ženēvā.
Itamars Toledano
.