Apkopojot liecības no aptuveni 300 bijušajiem ieslodzītajiem, secināts, ka režīma soda nometnēs regulāri notiek cilvēku spīdzināšana, izvarošana, mērdēšana badā, brutāla pazemošana un arī masveida nāvessodu izpilde. Tomēr ANO komisija, par spīti pierādījumiem par notiekošajām zvērībām, šos noziegumus nevar traktēt kā genocīdu šī vārda "šaurās definīcijas dēļ", raksta The Japan Times.
"Tā ir 1948. gadā ieviesta definīcija, un "genocīda" skaidrojums nav pietiekami plašs, lai mēs Ziemeļkorejas noziegumu apzīmēšanai lietotu šo vārdu," pauda Kirbijs. Tomēr - arī noziegumi pret cilvēci ir nopietna apsūdzība, un starptautiskajai sabiedrībai jārīkojas, lai vainīgos sauktu pie adbildības, piebilda komisijas vadītājs.
Ar terminu "genocīds" mūsdienu sabiedrībā ierasti saprot kāda režīma vai grupas apzinātas darbības, kas vērstas uz citas konkrētas grupas - vai tā būtu iedalīta pēc rases, tautības, reliģiskās piederības vai politiskajiem uzskatiem - pilnīgu vai daļēju fizisku iznīcināšanu. 1948. gadā pieņemtajā konvencijā "Par genocīda noziegumu un sodīšanu par to" ietverta arī atbildība par kūdīšanu uz genocīdu vai sazvērestību bez vēl notikušām reālām darbībām.
Starptautiskā sabiedrība bažas par Ziemeļkorejā notiekošu genocīdu pauž ik pa laikam, pēdējo reizi skaļāk Kima Čenuna režīms genocīdā apvainots pagājušajā vasarā, kad ANO komisija publiskoja sākotnējos atzinumus. Par ANO secinājumiem informēts arī Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns. "Mēs Čenunam nosūtījām vēstuli, brīdinot, ka viņa režīma amatpersonas un arī viņš pats var tikt vainots smagos noziegumos," atklāja Kirbijs.
Ziemeļkoreja visas apsūdzības cilvēktiesību pārkāpumos, protams, noraida.