ANO: Lībijā humānā palīdzība nepieciešama 2,4 miljoniem cilvēku

Vai tev nav ienācis prātā, ka arī viņu valstīs tas notiek tāpat, jo tur valda tādas pašas marionetes un tautas nodevēji kā Latvijā?

Komentārs

Savu maucību nevajag attaisnot ar citu tautu un valstu apsaukāšanu!

Vai tie Nigērijas dārgumi pieder Nigērijas valstij, vai rietumu bonzām? Ja melo, tad vismaz ticami!

statistiski šobrīd lielākā nelegālo imigrantu masa nāk no nigērijas. ko eiropa, asv, nato un visi citi kopā ņemot ir nodarījuši nigērijai? kara tur nav. toties valsts ir bagāta gan ar naftu, gan briljanta un dārgmetālu atradnēm.

... tad zinās, ko paši izdarījuši pašu un daudzām citām tautām atbalstot nelietīgos karus un laupīšanas, jo Lībija (kaut dzīvoja "diktatūrā") bija paēdusi, nodrošināta ar medicīnisko palīdzību, bezmaksas izglītību ... Bet kas tagad pēc Vienotības saimnieku iebrukuma? "Atbrīvoja" gan no "diktatora", gan no miljardiem valsts naudas, gan no dabas bagātību apsaimniekošanas...Iznīcība un posts, kuram galu ne malu nevar redzēt!

Sirtes leģenda Autors: Nikomēds . 2011. gada 20. oktobris 03:39 Dzimst leģenda, kas vajās tos, kuri sagrābuši varu Tripolē. Sirtē patriotu saujiņa, veicot neiespējamo, radījusi drosmes un vīrišķības piemēru, kas tiks ierakstīts arābu pasaules vēsturē. Bumbu un raķešu uzbrukumi pārvērta pilsētu par drupām un nogalināja pilsētas iedzīvotājus. Likās, ka pilsētas aizstāvju liktenis ir izlemts. Aiz viņiem bija jūra, un viņi bija ielenkti no trim pusēm. Mēs nezinām, kas viņi ir un cik viņu ir. Daži, iespējams - Lībijas armijas paliekas, citi - pilsētnieki, kuri ņēma rokās ieročus, lai aizstāvētu savu pilsētu. Kāpēc viņi cīnījās? Mums stāstīja, ka viņi cīnoties par savu dzīvību. Mums stāstīja, ka viņi esot algotņi, ka noliks ieročus, tiklīdz izbeigsies nauda. Mums stāstīja, ka viņi esot "Kadafi lojālisti". Mums to stāstīja, lai viņus diskriditētu.Bet viņi cīnījās par savu valsti. Kāpēc šis karš sākās? Kadafi - tas ir tas pats Kadafi, kurš pirms pāris gadiem viesojās Romā, kurš Parīzē apskāvās ar Sarkozi un finansēja viņa vēlēšanu kampaņu. Tas pats, kuru sveica smaidošais Tonijs Blērs. Kadafi nav mainījies šajā laikā. Bet tad ASV, Lielbritānija un Francija nolēma iznīcināt Lībijas likumīgo varu. Neskatoties uz to, ka lielākā daļa tautas atbalstīja Kadafi. 6. oktobrī Kadafi teica: "Kas jauno valdību darījis par juridiski likumīgu? Vai Lībijas tauta izvēlējās viņus? Vai lībieši viņus iecēluši? Ja leģitimitāti piešķir NATO bumbas, tad lai visas trešās pasaules valdības ņem vērā, ka tāds pats liktenis sagaida arī tos". Lībijas 2011. gada februāris nebija ne tautas revolūcija, ne atbrīvošanas karš. Lībijā nebija kā Ēģiptē vai Tunisijā, kur tauta gāza valdību.Tā bija Lielbritānijas, Francijas un ASV agresija, kas koordinējās ar dumpiniekiem. Šīs trīs valstis pārvērta lokālu sacelšanos par pilsoņu karu un nodrošināja vienas puses uzvaru ar savu militāro spēku. Kadafi karavīri bija bezpalīdzīgi pret raķetēm, kas iznīcināja gan tos, gan civiliedzīvotājus. Bez tām "nemiernieki" būtu ātri izkliedēti. Pieaugot NATO uzbrukumiem, Lībijas galvenie ministri sāka dezertēt. Atcerēsimies metaforu par žurkām, kas bēg no grimstoša kuģa. Musa Kusa aizbēga uz Londonu un britu izlūkošanai izpauda visu, ko zināja. Mustafa Abdul Jalil bija tieslietu ministrs. Nodevis Kadafi, viņš piekrita vadīt tā saukto "pārejas padomi", sadarbojoties ar ārvalstu iebrucējiem. Tādus cilvēkus sauc par nodevējiem. Pēc Otrā pasaules kara, franču maršalam Petēnam, kurš sadarbojās ar nacistiem, tika piespriests nāvessods. William Joyce nāvessods tika izpildīts tikai par nacistu propagandas pret atbalstīšanu. Norvēģijā Kvislings tika pasludināts par nodevēju un nošauts. Ārvalstu bruņotie spēki, sadarbojoties ar Mustafa Abdul Jalil, uzbruka Lībijai un tādējādi tika nogalināti tūkstoši, arī sievietes un bērni.Ja nebūtu notikusi "humānā" intervence, Kadafi joprojām būtu Tripolē, bet tūkstošiem nogalināto cilvēku tagad būtu dzīvi. Nami un infrastruktūra, kas tagad ir iznīcināta, būtu stāvējuši kā agrāk. Lībija joprojām butu visattīstītākā valsts Āfrikā. Šis karš agresoriem nebija pats riskantākais. Lībija - lielas teritorijas valsts ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu, un gandrīz nespējīga sevi aizstāvēt pret varenās kara tehnikas balstītiem uzbrukumiem. Tā ir bagāta ar naftu, tur ir daudz valūtas un zelta.Tās finansiālais stāvoklis bija pat labāks nekā valstīm, kas uzbruka tai. Ja tā būtu bijusi nabadzīga, tai visdrīzāk nebūtu uzbrukts.Ja nebūtu notikusi "humānā" intervence, Kadafi joprojām būtu Tripolē, bet tūkstošiem nogalināto cilvēku tagad būtu dzīvi. Nami un infrastruktūra, kas tagad ir iznīcināta, būtu stāvējuši kā agrāk. Lībija joprojām butu visattīstītākā valsts Āfrikā. Šis karš agresoriem nebija pats riskantākais. Lībija - lielas teritorijas valsts ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu, un gandrīz nespējīga sevi aizstāvēt pret varenās kara tehnikas balstītiem uzbrukumiem. Tā ir bagāta ar naftu, tur ir daudz valūtas un zelta.Tās finansiālais stāvoklis bija pat labāks nekā valstīm, kas uzbruka tai. Ja tā būtu bijusi nabadzīga, tai visdrīzāk nebūtu uzbrukts.Apgalvojumi, ka uzbrukums Lībija tika veikts altruistisku apsvērumu dēļ, neiztur ne mazāko kritiku. Katrā karā, ko uzsāka Rietumu spēki Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā pēdējo divu gadsimtu laikā, galvenie bija materiālo labumu motīvi. Lībijas karš - nav izņēmums. Akūto finanšu krīžu laikā agresori netērēs miljardus karam, negaidot dāsnu stratēģisku un komerciālu atlīdzību par savu ieguldījumu. Visu to nedēļu laikā, kad Sirtes pilsētu metodiski iznīcināja no gaisa - kur bija ANO Drošības padome, kas legalizēja uzbrukumu Lībijai rezolūcijā par "lidojumu aizlieguma zonu", un nu vairs nav atbildīga par sekām?Kur bija Eiropas Savienība, kur bija Islāma organizāciju konferences, kur bija Arābu valstu līga, kur bija plašsaziņas līdzekļi, kur bija visas valdības, kas iestājās. lai "aizsargātu civiliedzīvotājus," kas bija kļuvusi par licenzi, lai tos nogalinātu? Viņi visi klusēja. Nebija nosodījumu vārdu uz viņu lūpām. Viņi vēlējās runāt tikai par ... Sīriju. Iznīcinātās Sirtes fotoattēli sniedz ieskatu par to, ko Anglija, Francija un ASV izdarīja ar šo pilsētu. Cik iedzīvotāji ir nogalināti, mēs nezinām, bet, saskaņā ar aplēsēm, nogalināti ir desmiti tūkstoši. Tāda ir "humanitārās intervences" cena. Cena, kas lībiešiem ir jāmaksā par savu "atbrīvošanu". Viņi negribēja šo karu. ASV valdība, Lielbritānija un Francija vēlējās šo karu savu iemeslu dēļ, un izmantoja nemierus Bengāzī kā sviru. Valsts, kas vēl nesen bija plaukstoša un stabila, tagad ir drupās. Ziņu aģentūras runāt par "valdību" Tripoli, bet tā nav valdība. "Nacionālā pārejas posma padome" nedarbojas. Nav šaubu, karš ir karš, un nākotne nesīs iesētā augļus. Vēsturi raksta uzvarētāji, tā mums saka, bet, agri vai vēlu pienāks diena, kad lībieši cels pieminekļus to cilvēku varonībai un drosmei, kuri cīnījās līdz galam Sirtē. Apgalvojumi, ka uzbrukums Lībija tika veikts altruistisku apsvērumu dēļ, neiztur ne mazāko kritiku. Katrā karā, ko uzsāka Rietumu spēki Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā pēdējo divu gadsimtu laikā, galvenie bija materiālo labumu motīvi. Lībijas karš - nav izņēmums. Akūto finanšu krīžu laikā agresori netērēs miljardus karam, negaidot dāsnu stratēģisku un komerciālu atlīdzību par savu ieguldījumu. Visu to nedēļu laikā, kad Sirtes pilsētu metodiski iznīcināja no gaisa - kur bija ANO Drošības padome, kas legalizēja uzbrukumu Lībijai rezolūcijā par "lidojumu aizlieguma zonu", un nu vairs nav atbildīga par sekām?Kur bija Eiropas Savienība, kur bija Islāma organizāciju konferences, kur bija Arābu valstu līga, kur bija plašsaziņas līdzekļi, kur bija visas valdības, kas iestājās. lai "aizsargātu civiliedzīvotājus," kas bija kļuvusi par licenzi, lai tos nogalinātu? Viņi visi klusēja. Nebija nosodījumu vārdu uz viņu lūpām. Viņi vēlējās runāt tikai par ... Sīriju.p>Iznīcinātās Sirtes fotoattēli sniedz ieskatu par to, ko Anglija, Francija un ASV izdarīja ar šo pilsētu. Cik iedzīvotāji ir nogalināti, mēs nezinām, bet, saskaņā ar aplēsēm, nogalināti ir desmiti tūkstoši. Tāda ir "humanitārās intervences" cena. Cena, kas lībiešiem ir jāmaksā par savu "atbrīvošanu". Viņi negribēja šo karu. ASV valdība, Lielbritānija un Francija vēlējās šo karu savu iemeslu dēļ, un izmantoja nemierus Bengāzī kā sviru. Valsts, kas vēl nesen bija plaukstoša un stabila, tagad ir drupās. Ziņu aģentūras runāt par "valdību" Tripoli, bet tā nav valdība. "Nacionālā pārejas posma padome" nedarbojas. Nav šaubu, karš ir karš, un nākotne nesīs iesētā augļus. Vēsturi raksta uzvarētāji, tā mums saka, bet, agri vai vēlu pienāks diena, kad lībieši cels pieminekļus to cilvēku varonībai un drosmei, kuri cīnījās līdz galam Sirtē. Ja nebūtu notikusi "humānā" intervence, Kadafi joprojām būtu Tripolē, bet tūkstošiem nogalināto cilvēku tagad būtu dzīvi. Nami un infrastruktūra, kas tagad ir iznīcināta, būtu stāvējuši kā agrāk. Lībija joprojām butu visattīstītākā valsts Āfrikā. Šis karš agresoriem nebija pats riskantākais. Lībija - lielas teritorijas valsts ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu, un gandrīz nespējīga sevi aizstāvēt pret varenās kara tehnikas balstītiem uzbrukumiem. Tā ir bagāta ar naftu, tur ir daudz valūtas un zelta.Tās finansiālais stāvoklis bija pat labāks nekā valstīm, kas uzbruka tai. Ja tā būtu bijusi nabadzīga, tai visdrīzāk nebūtu uzbrukts.Apgalvojumi, ka uzbrukums Lībija tika veikts altruistisku apsvērumu dēļ, neiztur ne mazāko kritiku. Katrā karā, ko uzsāka Rietumu spēki Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā pēdējo divu gadsimtu laikā, galvenie bija materiālo labumu motīvi. Lībijas karš - nav izņēmums. Akūto finanšu krīžu laikā agresori netērēs miljardus karam, negaidot dāsnu stratēģisku un komerciālu atlīdzību par savu ieguldījumu. Visu to nedēļu laikā, kad Sirtes pilsētu metodiski iznīcināja no gaisa - kur bija ANO Drošības padome, kas legalizēja uzbrukumu Lībijai rezolūcijā par "lidojumu aizlieguma zonu", un nu vairs nav atbildīga par sekām?Kur bija Eiropas Savienība, kur bija Islāma organizāciju konferences, kur bija Arābu valstu līga, kur bija plašsaziņas līdzekļi, kur bija visas valdības, kas iestājās. lai "aizsargātu civiliedzīvotājus," kas bija kļuvusi par licenzi, lai tos nogalinātu? Viņi visi klusēja. Nebija nosodījumu vārdu uz viņu lūpām. Viņi vēlējās runāt tikai par ... Sīriju. Iznīcinātās Sirtes fotoattēli sniedz ieskatu par to, ko Anglija, Francija un ASV izdarīja ar šo pilsētu. Cik iedzīvotāji ir nogalināti, mēs nezinām, bet, saskaņā ar aplēsēm, nogalināti ir desmiti tūkstoši. Tāda ir "humanitārās intervences" cena. Cena, kas lībiešiem ir jāmaksā par savu "atbrīvošanu". Viņi negribēja šo karu. ASV valdība, Lielbritānija un Francija vēlējās šo karu savu iemeslu dēļ, un izmantoja nemierus Bengāzī kā sviru. Valsts, kas vēl nesen bija plaukstoša un stabila, tagad ir drupās. Ziņu aģentūras runāt par "valdību" Tripoli, bet tā nav valdība. "Nacionālā pārejas posma padome" nedarbojas. Nav šaubu, karš ir karš, un nākotne nesīs iesētā augļus. Vēsturi raksta uzvarētāji, tā mums saka, bet, agri vai vēlu pienāks diena, kad lībieši cels pieminekļus to cilvēku varonībai un drosmei, kuri cīnījās līdz galam Sirtē<p> Pēc Jeremy Salt, http://palestinechronicle.com

nē mīļais, es vienotību ciest nevaru, par viņu nebalsoju un balsošu principā par jebkuru partiju, kura kā orbans pateiks skaidru nē eiropas islamizācijai un piepludināšanai ar imigrnatiem. bet kas attiecas uz tevi, tad tava leksika un izteiksmes veids jau liecina paši par sevi. un vēl - kur es meloju? faktā, ka caur lībiju eiropā grib nokļūt afikāņi no valstīm, kurās kara nemaz nav? tas taču ir vispārzināms fakts, pilna rietumu prese ar to!

Tas jau nāk no viņu saimniekiem - MELOŠANA UN KRĀPŠANĀS!

ne jau lībieši tur sēž, bet lielākā daļa no melnās āfrikas, kuri kā nelegālie imigranti grib nokļūt eiropā. un melnajā āfrikā amīši un nato neko nav bumbojuši.