Arābu pavasara ziedi vēl neuzplaukst

Spraigie notikumi reģionā var turpināties vēl ilgu laiku, un tie noteikti atsauksies arī uz pārējo pasauli, jo īpaši Eiropu, kam vajadzēs domāt, ko darīt ar tās virzienā plūstošajām patvēruma meklētāju straumēm.Mubaraks gaida tiesu Tunisijā, kur sākās arābu pavasaris, pagaidu valdība kopš janvāra, kad tika gāzts 23 gadus valdījušais prezidents Zain el Ābidīns bin Alī, nespēj vienoties par demokrātisku vēlēšanu sarīkošanu. Sākotnēji tās tika paredzētas 24. jūlijā, bet trešdien tika paziņots, ka tās nenotiks vismaz līdz 23. oktobrim.Tunisijas vēlēšanu komisija uzskata, ka vēl neesot pienācis īstais laiks, lai tauta dotos pie balsošanas urnām, bet vairākas jaunizveidotās partijas apgalvo, ka tām ir nepieciešams ilgāks laiks, lai sagatavotos vēlēšanām. Tāpēc valstī vēl vairākus mēnešus turpināsies politiskā nestabilitāte, kas atstās nopietnas sekas uz valsts ekonomiku. Eksperti paredz, ka Tunisijas tautsaimniecība, kas pēdējos gados piedzīvoja vismaz 5% izaugsmi, šogad faktiski stāvēs uz vietas. Augstais bezdarbs, kura dēļ lielā mērā sākās plašie tautas protesti, šogad varētu sasniegt pat 20%. Salīdzinājumam – 2010. gadā Tunisijā bez darba bija 13% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, raksta AFP.Savukārt Ēģiptē, kur februārī tika gāzts 29 gadus valdījušais prezidents Hosnī Mubaraks, militāristu pārvaldītā pagaidu valdība veic reformas, lai rudenī varētu sarīkot parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Tomēr cilvēktiesību aizstāvji aicina valdību atcelt ārkārtas stāvokli un pārtraukt civiliedzīvotāju tiesāšanu militārajā tiesā. Ietekmīgā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch apgalvo, ka kopš H. Mubaraka atkāpšanās militārā tiesa nolasījusi spriedumu 5600 iedzīvotājiem, no kuriem daļa piedalījās demonstrācijās pret iepriekšējo režīmu.Gāztais H. Mubaraks un viņa divi dēli 3. augustā stāsies tiesas priekšā par apsūdzībām, ka viņi devuši pavēli nogalināt protestētājus. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos sāks tiesāt arī citas augsta ranga H. Mubaraka režīma amatpersonas.Nežēlīga asinsizliešana ir pārņēmusi Sīriju, kur kopš marta notiek plašas opozīcijas demonstrācijas pret autoritāro prezidentu Bašāru el Asadu, kurš valda kopš 2000. gada. Drošības spēkiem apspiežot šos protestus, ir nogalināti vairāk nekā 1100 civiliedzīvotāju. Pēdējās dienās Francija un Lielbritānija aktīvi runā par nepieciešamību pieņemt ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā tiktu nosodīta B. el Asada režīma vēršanās pret civiliedzīvotājiem, kas miermīlīgā ceļā pieprasa demokrātiskas pārmaiņas. Tomēr vairākas valstis, arī Sīrijai draudzīgās Krievija un Ķīna, baidās, ka rezolūcija varētu novest pie Lībijas scenārija atkārtošanās un ārvalstu militārie spēki sāktu intervenci Sīrijā.Trauslā JemenaAtsevišķs stāsts ir par Jemenu, kas bija kā pulvera muca jau pirms protestiem, kuru mērķis bija gāzt ilggadējo prezidentu Alī Abdullu Sālehu, kurš pašlaik Saūda Arābijā ārstē pagājušajā piektdienā uzbrukumā gūtos ievainojumus. Rietumus jau vairākus gadus uztrauc, ka Jemena ir kļuvusi par miera ostu islāma ekstrēmistiem, kuri var netraucēti plānot asiņainus uzbrukumus, bet tuvākajā nākotnē otra lielākā problēma var būt miljoniem neizglītotu jemeniešu bēgļu, no kuriem vairākums dosies tieši uz rietumvalstīm.Iespējamai masveida izceļošanai ir vairāki priekšnoteikumi. Viens no tiem ir ekoloģiskās problēmas – Jemenā strauji samazinās dzeramā ūdens krājumi. Vairākums no 24 miljoniem Jemenas iedzīvotāju cieš badu.Valstij trūkst resursu, tādēļ nav iespējama normāla ekonomikas attīstība. Automašīnām stundām ir jāgaida rindās, lai ielietu degvielu, ūdens un elektrības piegādes pārtraukumi ir ikdienišķa parādība. Resursu nepietiekamības problēmu saasina dzimstība, kas ir viena no augstākajām pasaulē. Pašlaik Jemenā viena sieviete laiž pasaulē vidēji 6,5 bērnus. Ja šāda dzimstības dinamika turpināsies, tad Jemenas iedzīvotāju skaits varētu dubultoties tuvāko 30 gadu laikā.Tajā pašā laikā valstī valda politiskais haoss. Jemeniešu nemīlētais prezidents A. A. Sālehs vēl pirms plašajiem protestiem pārvaldīja tikai nelielu daļu teritorijas. Valstī par varu cīnās daudzas dažādas grupas – A. A. Sāleha atbalstītāji, šiītu dumpinieki, islāmistu kustība Al Qaeda Arābijas pussalā, militāristi, atsevišķas ciltis un ietekmīgāAhmaru dinastija. Valstī valda anarhija, un ir grūti iedomāties, kā Jemenas nākamais līderis varētu ieviest kārtību.