Azerbaidžāna nikna par turku un armēņu salabšanu
Turcija un Armēnija trešdienas vakarā vienojās par uzdevumiem, lai atjaunotu diplomātiskās un ekonomiskās attiecības, kā arī atvērtu abu valstu robežu, kas tika slēgta 1993.gadā. "Abas puses ir panākušas taustāmu progresu un abpusēju sapratni šajās sarunās un vienojušās par visaptverošu uzdevumu loku, lai normalizētu divpusējās attiecības," teikts abu valstu Ārlietu ministriju kopīgajā paziņojumā. Tajā gan nav minēts, kādi būtu šie uzdevumi. Abu valstu apņemšanos apsveikušas ASV.
Nav skaidrs, kā līdz šim naidīgās valstis vienosies izpratnē par armēņu genocīdu. Turcija apstiprinājusi, ka Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērija nogalināja armēņu kristiešus, bet noraida, ka genocīda rezultātā miruši 1,5 miljoni armēņu.
Savukārt Azerbaidžāna uzskata, ka Turcijas un Armēnijas robežas atvēršana nevar notikt, pirms nav atrisināts strīds par separātisko Kalnu Karabahas reģionu. Turcija savu robežu ar Armēniju slēdza, solidarizējoties ar galvenokārt musulmaņu apdzīvoto Azerbaidžānu, pēc tam, kad armēņu separātisti pārņēma kontroli pār teritoriju, kas Azerbaidžānu sadalījusi divās daļās.
Analītiķi domā, ka Turcijas un Armēnijas centieni salabt un Azerbaidžānas nostāja var ietekmēt Eiropas plānus par enerģētisko neatkarību. Azerbaidžāna ir Eiropas galvenā cerība, lai samazinātu enerģētisko neatkarību no Krievijas. Tomēr pastāv risks, ka pēdējo notikumu iespaidā Azerbaidžāna savu gāzi un naftu var pārdot Krievijai, kas to par dārgāku cenu piegādās Eiropai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.