Baltijas jūrā atrod, iespējams, pasaulē vecāko šampanieti

Būtu jāņem vērā tas, ka tālaika šampanietis bija stipri atšķirīgs no mūsdienu dzēriena. Agrāk tas tika ražots vājāks, saldāks & ne tik burbuļošs... Līdz ar to, tie kas gaida iemalkot kaut-ko super izcilu, būs vīlušies, pat ja tas šampis ir labi saglabājies...

...tas par to , ka šampanietis ir arī labs no stāvēšanas jūras dzelmē - pilnīgas muļķības ! ...šampānietim ir svarīga tā gada vīnogu kvalitāte un tehnoloģiskais process....tam visam , ko atrod pēc 200 gadiem - no garšas viedokļa vērtība ir NULLE !....man bija pieredze, kad viena vecāmamma izvilka konjaka pudeli ,kura tika glabāta no Latvijas laikiem...domājat ka tas bija labs konjaks?....teikšu ,ka nē ! ...konjaks vērtību iegūst stāvot mucās , bet ne pudelēs...konkrētais konjaks bija atšālējies līdz kādiem 12 grādiem - laikam korķis nebija blīvs....tāpat domāju, ka tas šampis ar šodien ir mēsls....-

Ļimonu uz galda, un, lūdzu!

Tas šampis tātad pieder Krievijai.

Rīgas šampi var dzert vienīgi zilītis uz pamatīgu pohmeli. Padomjlaikā bija dzerams, bet kur rukss savu roku un galvu piesliek, tur viss aiziet grīstē...

Un sakarā ar vēsturi - labas zināšanas vēsturē ir reta parādība. Īpaši, ja visu laiku kladzina, ka vēsture ir jāaizmirst. Un tad rodas šādi "brīnumraksti".

Jā, tagad laikam ūdenslīdēji stipri nožēlo, ka dzēruši to pudeli. :))

Krievijas ziņās par šito stāstīja, bet viņu versijā Luijs XVI šampanieti sūtīja Katrīnai, kas izklausās tuvāk patiesībai.

Neatgādina "Osobennosti nacionaļnoi ribalki"? Protams, zviedru izpildījumā viņi atrod švakāku dziru.

VIENU MEDVEZONOKAM UN OTRU ZIIDAM ZIRINOVSKIM...PAR BRIIVU,JO KURS GAN CITS TIK LABI PROT RIET ,KAA ZIIDS ZIRINOVSKIS.

Tagadejais Rīgas ir tik slikts ,ka der tikai uz paģirām.

Ja šo šampanieti ražoja laika posmā no 1742. gadam līdz 1785. gadam, tad tam nevarētu būt nekāda sakara ar Saules karali Luiju Četrpadsmito (XIV), kas mira 1715. gadā, ne ar Pēteri I, kas mira 1725. gadā. Šajā laikā Francijā valdīja Luijs Piecpadsmitais līdz 1774. gadam un Luijs Sešpadsmitais, bet Krievijā Elizabete līdz 1762. gadam un Katrīna II. Tātad šo šampanieti vai nu sūtīja Luijs XV Elizabetei vai Katrīnai, vai arī viņa mazdēls Luijs XVI vienai no viņām. Pēteris III valdīja pārāk īsu laiku, lai viņam šampanieti sūtītu.

Tie žurnālisti mēdz būt tik tupi, ka reizēm lasi un ņirga nāk.

Tas, ka Pēteris I nu gan tās nevarēja vairs nogaršot, tiesa! Bet Pēteris pirmais nomira bišķīt vēlāk! 1721.gadā viņš kopā ar Katrīnu I caurbraucot uz Rietumeiropu(kur brauca ārstēt savas ielaistās nelabās kaites), viņi viesojās Rīgā. Attiecībā uz Pētera I slimības diagnozi speciālistu domas dalās. Katrā ziņā tās bija problēmas ar urīna izvadīšanu, bet vai cēlonis tam bija nierakmeņi, adenoma, audzējs, vai kāda ielaista venēriska slimība to grūti pateikt. Katrīna visu laiku atradās pie viņa gultas. Īsajos brīžos, kad viņš nāca pie samaņas, trīsreiz sūdzēja grēkus, lūdza visiem piedošanu, lika izlaist no cietumiem parādniekus un segt viņu parādus no cara personīgajiem krājumiem, lūdza, lai par viņa dvēseli notur dievkalpojumus ne tikai pareizticīgo, bet visās baznīcās. Krievijas pirmais imperators nomira lielās mokās 1725. gada 28. janvārī pussešos no rīta. Katrīna pati viņam aizvēra acis un muti, un izgāja no mazās istabiņas- kabineta jeb kontorkas kā to sauca, lielajā zāle, kur viņu sapulcējies gaidīja galms, lai pasludinātu par Pētera I lietu pārņēmēju.