Briti un īri dziedē Ziemeļīrijas rētas

Īrijas prezidents Maikls Higinss otrdien ieradās Lielbritānijā, kur paliks līdz piektdienai. Tā ir pirmā reize, kad Īrijas prezidents atrodas oficiālā vizītē Lielbritānijā, kopš īri asiņainā pilsoņu karā vairāk nekā pirms 90 gadiem izcīnīja neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tolaik briti saglabāja kontroli pār sešām grāfistēm, izveidojot Ziemeļīriju, kas izraisījusi asas domstarpības abu valstu starpā.Britu kontrolētajā Ziemeļīrijā no sešdesmitajiem gadiem līdz 1998.gadam, kad tika parakstīts miera līgums, cīniņos starp Apvienotās Karalistes lojālistiem un aktīvistiem, kas vēlas Ziemeļīrijas pievienošanos Īrijai, miruši vairāk nekā 3600 cilvēku.Higinsa vizīte seko trīs gadus pēc tam, kad Lielbritānijas karaliene Elizabete II kļuva par pirmo britu monarhu, kas viesojusies neatkarīgajā Īrijā."Mēs atrodamies ļoti interesantā vēstures posmā, kurā, pateicoties Viņas Majestātes vizītei Īrijā, mūsu ļaužu starpā valda tik labas attiecības," Higinsa teikto pirms izlidošanas uz Londonu citēja laikraksts The Guardian. "Es ceru, ka šīs vizītes noslēgumā arvien vairāk cilvēku dalīsies kopīgā vēstures, tagadnes un kultūras izpratnē," sacīja prezidents, norādot, ka vizītē uzsvars likts uz abu valstu kopīgo vēsturi.Apliecinot, ka abu pušu attiecībās pēdējos gados panākts ievērojams progress, Ziemeļīrijas pirmā ministra vietnieks, bijušais Īru republikāņu armijas (IRA) komandieris Mārtins Makginess piekritis piedalīties banketā Vindzoras pilī, ko karaliene rīko par godu Higinsa vizītei. 2011.gadā Makginesa pārstāvētā republikāņu partija Sinn Fein boikotēja karalienes vizītes pasākumus Īrijā.Zīmīgi, ka Higinss otrdien uzstājās ar uzrunu Lielbritānijas parlamentā. Šāds gods agrāk izrādīts tikai dažiem, īpaši izraudzītiem ārvalstu līderiem, piemēram, Dienvidāfrikas Republikas prezidentam un pretaparteīda cīnītājam Nelsonam Mandelam, kā arī ASV prezidentam Barakam Obamam.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 9.aprīlī!