Kemerons, kurš publiski iebildis pret referenduma rīkošanu, pārcēlis tiesiski nesaistošo balsojumu no nākamās otrdienas uz pirmdienu, jo sākotnēji paredzētajā laikā viņš atradīsies vizītē Austrālijā, kur notiks Britu Sadraudzības galotņu sanāksme.
Taču daži eiroskeptiķi no Kemerona vadīto konservatīvo rindām draudējuši nepakļauties partijas disciplīnai un neatbalstīt premjera oficiālo nostāju.
Marks Pričards, kurš pārstāv 1922.gada komiteju, paziņojis, ka nepakļausies konservatīvo oficiālajai nostājai, par ko viņam draud pat faktiska izslēgšana no partijas.
"Galu galā tas, pirmkārt, attiecas uz valsti, otrkārt, uz partiju, bet uz karjeru beidzamajā kārtā," intervijā raidorganizācijai BBC uzsvēra Pričards, piebilstot, ka no balsojuma ir atkarīga brīvība, demokrātija un Eiropas projekta leģitimitāte.
Tiek ziņots, ka arī citi deputāti, tostarp ministru palīgi, ļāvuši noprast, ka arī rīkosies līdzīgi.
Deklarācija paredz, ka britiem tiks piedāvātas trīs izvēles - palikt ES, izstāties no bloka vai arī uzsākt sarunas par brīvāku dalības ietvaru, kas "balstītos tirdzniecībā un sadarbībā".
Kameronam, kurš nāca pie varas 2010.gada maijā, uzņemoties toriju un liberāldemokrātu koalīcijas valdības vadīšanu, arvien lielākā mērā jāsastopas ar konservatīvo neapmierinātību, kuru izsauc valsts dalība ES.
Lai gan balsošanai nodotā deklarācija nav tiesiski saistoša, tās apstiprināšana palielinās spiedienu pret Kemeronu, eiroskeptiķiem pieprasot, lai viņš pilda likumdevēju gribu un ierosina referendumu.
Balsojums parlamentā ierosināts, pamatojoties uz petīciju, kuru parakstījuši vairāk nekā 100 000 vēlētāju, kas pieprasa referenduma rīkošanu.
Pēdējais referendums Eiropas integrācijas jautājumā Lielbritānijā notika 1975.gadā, kad vēlētāji atbalstīja valsts turpmāko dalību toreizējā Eiropas Ekonomiskajā Kopienā.