Plānotais likumprojekts paredz: valdības komunikāciju centrs (GCHQ) jeb galvenais britu elektroniskās izlūkošanas dienests varēs piekļūt datiem, pieprasot tos komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr dienestam aizvien būs slēpts telefonsarunu, īsziņu vai e-pastu saturs, ja vien tam nebūs attiecīgā ordera. Jaunais likums ļaus identificēt tikai to, ar ko indivīds sazinājies, cik bieži saziņa notikusi un cik ilgi.
«Ir ārkārtīgi svarīgi, lai policija un drošībsargājošās iestādes noteiktos apstākļos spētu piekļūt komunikāciju datiem, lai izmeklētu nopietnus noziegumus un apkarotu terorismu, kā arī aizsargātu sabiedrību,» Iekšlietu ministriju citēja aģentūra AFP.
Aktīvisti iebilst pret ieceri, saucot to par brīvības pārkāpumu. Pilsoņu brīvību aizstāvju grupas Big Brother Watch direktors Niks Pikls uzsvēra, ka likums ir «bezprecedenta solis, kas novedīs pie tā, ka Lielbritānija piemēros tādu pašu novērošanu, kāda manāma Ķīnā un Irānā». Neesot pierādījumu, ka tas tiešām uzlabos drošību, taču noteikti sadārdzinās izmaksas komunikācijas pakalpojumu sniedzējiem.
Lielbritānijas valdība līdzīgu likumu mēģināja pieņemt jau 2006. gadā, taču lielo iebildumu dēļ tas neizdevās.