Cenas tuvu vēsturiskajām virsotnēm

Investīciju ziņā labvēlīgo mikroklimatu nav spējušas iedragāt pat ziņas par ASV un Ķīnas apmainīšanos ar paaugstinātiem muitas tarifiem, kas, lai arī ir nobremzējušas iepriekšējo kāpumu, taču pagaidām nav spējušas izraisīt kādu būtisku rezonansi. Vēl interesantāka situācija vērojama Eiropā, kur, piemēram, Vācijas ekonomikas bremzēšanās visai maz spējusi sagandēt investoru noskaņojumu un Frankfurtes biržas ieguldījumu barometrs – indekss DAX – ar 14% pieaugumu kopš pagājušā gada beigām uzrāda vienu no straujākajiem kāpumiem pasaules lielo fondu tirgu vidū.
 

Četru gadu virsotne

Tikmēr Atlantijas okeāna otrā pusē ekonomiskā situācija ir ievērojami patīkamāka, arī uzskatāmi atspoguļojoties biržas indeksu vērtībās. Volstrītas plašā tirgus jeb 500 lielāko kompāniju indekss Standard & Poor’s 500 laika posmā no pagājušā gada decembra līdz šā gada 20. maijam spējis pieaugt par 13,3%. Savukārt indekss Nasdaq Composite, kur visai liela loma ir tieši tehnoloģiskā sektora kompānijām, atskaites periodā spējis pakāpties pat par 16,1%. Iemesls labajam mikroklimatam biržā ir visai straujais ASV ekonomikas pieaugums, valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn pieaugot par 3,2%, kas ir straujākais temps pēdējo četru gadu laikā. Lai arī dati ir visai spēcīgi, finanšu un ekonomikas eksperti norāda uz vairākām niansēm, kas optimismu nedaudz piebremzē. Finanšu kompānijas CBL Asset Management investīciju direktors Zigurds Vaikulis vērš uzmanību uz to, ka ASV ekonomikas galvenais dzinējspēks šobrīd ir privātais patēriņš, bet ražošanā vērojams sagurums, un šī nozare aug, pateicoties naftas industrijai. 

Savukārt bankas Luminor Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs Atis Krūmiņš vērš uzmanību uz atsevišķām negācijām. Proti, virspusēji vērtējot, 3,2% pieaugums ir patiesi spēcīgs, bet, iedziļinoties pieauguma struktūrā, var redzēt, ka privātais preču patēriņš piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2011. gada, un tajā skaitā ilglietošanas preču patēriņš piedzīvoja lielāko samazinājumu kopš 2009. gada. "Ja neņemtu vērā importa krituma, valdības izdevumu un pieaugošu krājumu ietekmi, ekonomikas izaugsme samazinātos līdz vājākajai kopš 2013. gada. Proti, IKP datu struktūra norāda uz vājumu, kuru akciju tirgi gan ignorē," bankas pozīciju ieskicē  Krūmiņš. 

Komentējot ASV ekonomikas mazāk priecīgās ziņas, Vaikulis piebilst, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes temps, rēķinot gada izteiksmē, ir noslīdējis līdz 1% salīdzinājumā ar 2–3%, ko varēja vērot iepriekš. Runājot globālā kontekstā, viņš vērš uzmanību uz to, ka ASV tautsaimniecība, kuras izaugsmi virza vietējie tēriņi, uz globālo negāciju fona ir relatīvi pasargātāka, jo patērētāju noskaņojums ir labs un darba tirgus rādītāji spēcīgi. Taču citur pasaulē situācija izskatās mazāk pievilcīga. 

«Uz pārējo valstu fona sevišķi slikti izskatās Vācija – atslābumu padziļina problēmas autorūpniecībā, produkcijas apjomi krīt, ražotāju aktivitātes indeksi signalizē par recesijas draudiem. Ķīnā, pateicoties valdības stimulēšanas pasākumiem, sentimenta rādījumi uzlabojas. Taču uzlabojumi ir pieticīgi, sevišķi ražotāju vidū,» spriež CBL eksperts.