Gandrīz 20 gadu kalpojušais Endeavour savas 25. misijas laikā uz SKS nogādās divus miljardus dolāru (940 miljonu latu) vērto un septiņas tonnas smago Alfa magnētisko spektrometru, ar kuru zinātnieki cer iegūt līdz šim nezināmu informāciju par tā saucamo izplatījuma tumšo matēriju, raksta Reuters.
Kosmosa kuģis noslēguma misijas laikā uz SKS nogādās arī lērumu ar rezerves daļām, kas paredzētas, lai stacijas darbības laiku pagarinātu vēl par vismaz desmit gadiem.
Šī būs pirmā reize, kad kosmosa kuģa palaišanu apmeklē visa valsts pirmā ģimene, un tikai trešais gadījums, kad kalpojošs ASV prezidents ierodas uz kosmosa kuģa startu. Iepriekš tas notika 1969. gadā, kad kosmiskās raķetes Apollo 12 startu klātienē noraudzījās Ričards Niksons un 1998. gadā, kad Kenedija kosmosa centrā ieradās Bils Klintons ar sievu Hilariju, lai misijā pavadītu atspoļkuģi Discovery, kas savu pēdējo lidojumu veica šā gada februārī.
Paredzēts, ka Endeavour palaišanu noskatīsies arī janvārī smagi sašautā kongresmene Gabriela Gifordsa, kuras vīrs Marks Kellijs ir sešu cilvēku lielās Endeavour apkalpes kapteinis.
Sākotnēji ar Endeavour lidojumu bija paredzēts pielikt punktu 30 gadu ilgušajai atspoļkuģu jeb šatlu ērai, tomēr gada sākumā to nolēma pagarināt, tādēļ pats pēdējais daudzkārt izmantojamā kosmosa kuģa starts paredzēts 28. jūnijā, kad no Kanaveralas raga izlidos šatls Atlantis.
Pēc atspoļkuģu programmas noslēguma nelielu kravu nogādāšanu Visumā ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvalde jeb NASA plāno uzticēt privātajām kompānijām. Savukārt amerikāņu astronauti dažus gadus izplatījumā nevarēs nokļūt nekā citādi, kā vien ar Krievijas kosmosa kuģiem Sojuz.