Lai gan te ir relatīvi droši, tomēr pēdējā laikā nemiernieki jeb dušmaņi (ienaidnieki), kā viņus dēvē latviešu karavīri, ir iešāvuši vienu mīnu bāzes teritorijā, bet citas ir nokritušas netālu no tās.Bāze ir uzskatāma arī par atpūtas vietu tiem latviešu karavīriem, kuri šeit ierodas no kaujas posteņiem. Šajos posteņos dažs labs no viņiem pavadījis vairāk nekā divus mēnešus. Nokļūstot bāzē šeit, Bostikā, citi karavīri no posteņiem atgriezušos dzen laukā no telts, liekot doties dušā. Un ne velti, jo tur augšā, kalnos, nav ūdens, nav arī silta ēdiena. Kad mēnesi ir lietota amerikāņu sausā pārtika, sāk sāpēt vēders un negribas to vairs ēst. Gandrīz katrs no kareivjiem trīs mēnešu laikā ir nokrities svarā par 10 kilogramiem. Taču tas būtu mazākais, galvenais ir tas, ka šiem karavīriem ikdiena paiet lielākās vai mazākās apšaudēs ar ienaidniekiem. Lai izvairītos no nepatikšanām, postenī jāatrodas un jāvēro tuvējie kalni dienu un nakti, nepieciešamības gadījumā izsaucot palīgā artilēriju un aviāciju. 155 mm jaudīgie lielgabali tādos gadījumos šauj no Bostikas nometnes, kur tie ir izvietoti. Kad šie lielgabali atklāj uguni, teltīs un no finiera būvētajos karavīru nameļos ir jāpietur viss, lai mantas «neaiziet pa gaisu».
FOTO: Bostikas bāze Latvijas karavīriem – gan kaujas, gan dzīves vieta
Ierastā darba rutīnā pagājusi majora Ilmāra Lejiņa vadītās Latvijas padomnieku grupas kārtējā darba diena Ziemeļkunāras provincē netālu no Pakistānas robežas. 33 karavīru lielā padomnieku vienība atrodas kalnu ielejā izveidotā bāzē, kas nosaukta kritušā amerikāņu majora Bostika vārdā. Šī ir samērā droša bāze, kuru no vienas puses ieskauj straujā un dziļā Kunāras upe, bet no visām četrām debespusēm - līdz diviem kilometriem augsti kalni.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.