Abi minētie latviešu karavīri sava mūža smagākajā 13 stundu ilgajā kaujā pieredzēja to, ka daļa no afgāņiem vienkārši pārtrauca cīnīties un līdz ar to nāves briesmām pakļāva amerikāņu un latviešu karavīrus. Tas arī izskaidro šo karavīru skepsi par afgāņu armijas kaujasspējām. Latviešu padomnieku grupas vadītājs majors Ilmārs Lejiņš diplomātiskāk skaidroja, ka nevajadzētu pārāk ātri gaidīt lielus sasniegumus no jaunveidojamās afgāņu armijas. Arī Latvijā Bruņotie spēki kļuva pa tādiem, kādi tie ir, 15-16 gadu laikā. Šajā laikā esam ieguvuši daudz labu speciālistu. Tādi, piemēram, ir pirmie četri Latvijas armijas džeitaki – tuvā gaisa atbalsta koordinētāji. Tie ir karavīri, kas nodrošina saikni starp sauszemes spēku komandieri un lidmašīnas un helikoptera pilotu. Viņš iedod mērķa datus pilotam, kas iznīcina naidnieka mērķi. Viens no džeitakiem - Voldemārs Anševics - gāja bojā šogad 1.maijā.Savu pirmo bumbu latviešu džeitaks virsleitnants Mārcis Slavinskis nometa 24.augustā kaujā pie posteņa Barge Matal. «Tajā dienā aktīvi darbojās pretinieka snaiperi, un es pildīju amerikāņu vienības komandiera rīkojumu, izsaucu iznīcinātājlidmašīnas _F-16_, kas nometa bumbu precīzi virsū mērķim, un snaiperi mūs vairs neapdraudēja,» stāsta M.Slavinskis. Uz _Dienas _jautājumu, cik ilgi nākas vadīt bumbu mešanu, Mārcis atbildēja: «Vakar strādāju ar lidmašīnu, aizvakar strādāju, bet ne jau katru dienu tiek nomesta bumba.»Latviešu padomnieki strādā ar afgāņu armijas 201.korpusa 2.brigādes 6.bataljonu. Tā ir samērā jauna kaujas vienība, iespējams, tāpēc ne pārāk gatava nopietniem kaujas uzdevumiem. Majors Lejiņš ironizē: «Kad šie puiši pieteicās armijā, droši vien ne pārāk uzmanīgi izlasīja rekrutēšanas aicinājumu. Viņi izlasīja tikai pirmo daļu, kur rakstūts, ka viņi saņems algu, bet neiepazinās ar otro daļu, kur teikts, ka viņiem būs jāpilda kaujas uzdevumi.»Naktī no kalnu posteņa Bari Alai atgriezās kaprālis Jānis Savickis, kurš tur pavadīja septiņas nedēļas. Šajā laikā tur bijis daudz sadursmju. Īsākās – aptuveni 15-20 minūšu garas, gandrīz vai pat nevarot uzskaitīt. Viņa draugs seržants Guntars Kukuļinskis tik ļoti apradis ar apšaudēm, ka pat apšaudes laikā iemanījies grilēt gaļu. Šajā postenī pamazām tiekot veikti nostiprināšanas darbi. Nepieciešamība pēc tiem radās it sevišķi pēc 1.maija uzbrukuma, kad te krita divi latviešu karavīri no iepriekšējā kontingenta. Pēc majora Lejiņa domām, Rietumu sabiedrotajiem būs vajadzīga milzu pacietība, lai šī misija tiktu sekmīgi īstenota. To apstiprina katrs latviešu karavīrs, kuram ir uzdevums apmācīt afgāņu karavīrus un sadarboties ar vietējo policiju un robežsargiem.
FOTO: Latviešiem negatīva pieredze ar afgāņu karavīriem
Nuristānas provinces Bostikas bāzē pirmdien virsseržantam Jānim Laķim un kaprālim Mārtiņam Dāboliņam jau otro dienu bija jāturpina visai atbildīgais darbs, apmācot afgāņu armijas nākamos instruktorus rīkoties ar amerikāņu triecienšauteni M-16. Šāds darbs prasa lielu pacietību tāpēc, ka liela daļa afgāņu ir kūtri uz mācīšanos, turklāt latviešu karavīri jau ir guvuši visai negatīvu pieredzi, atrodoties kaujas situācijās kopā ar afgāņiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.