Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Horvātija šodien parakstīs iestāšanās ES līgumu

Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) samitā tiks lemts ne tikai par eirozonas glābšanu. Saieta dienaskārtībā paredzēts arī kāds priecīgāks notikums, jo Horvātija pēc piecus gadus ilgušām sarežģītām sarunām piektdien parakstīs ES iestāšanās līgumu, kas paredz, ka šī Balkānu valsts 2013. gada 1. jūlijā kļūs par savienības 28. dalībvalsti.

Tomēr ne Horvātija, ne ES vēl nevar teikt «hop!», jo horvātu vēlētāji vēl tikai paudīs savu gribu par valsts pievienošanos pasaulē lielākajai ekonomiskajai savienībai, bet Brisele un citas ES dalībvalstis joprojām pastiprināti vēros Zagrebas centienus uzlabot finanšu stāvokli un samazināt korupciju.

Ekonomikai grūti laiki

Valsts fiskālās disciplīnas ievērošanu un cīņu pret visai izplatīto korupciju sola līdz šim opozīcijā esošā centriski kreiso četru partiju veidotā Pārmaiņu alianse, kas uzvarēja svētdien notikušajās Horvātijas parlamenta vēlēšanās.

Par Kukuriku dēvētā koalīcija, kuras priekšgalā ir Sociāldemokrātu partija, ieguvusi 80 no 151 deputāta vietas parlamentā. Pašreiz valdošā Demokrātiskā savienība, kas pie varas atradusies 16 no 20 Horvātijas neatkarības gadiem, saņēmusi 47 mandātus. Par jaunās valdības vadītāju, visticamāk, nominēs sociāldemokrātu līderi Zoranu Milanoviču.

Viņš priekšvēlēšanu laikā paziņoja, ka, kļūstot par premjerministru, veiks stingrus taupības pasākumus, lai samazinātu budžeta deficītu par aptuveni miljardu eiro (700 miljoni latu), un sāks virkni projektu, lai no tūrisma atkarīgā Horvātijas ekonomika izietu no stagnācijas posma, kur tā atradusies pēdējos gados.

Prognozes liecina, ka 2011. gadā valsts ekonomikas pieaugums būs tikai 0,5%, bet nākamgad tas varētu būt vēl mazāks. Oktobrī bezdarbs sasniedza 17,4% (bez pastāvīga darba ir 40% jauniešu), bet valdības parāds ir 57% no iekšzemes kopprodukta. Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch un Standard & Poor's Horvātijas kredītreitingu samazinājušas līdz BBB- jeb zemākajam investīciju līmenim, raksta Bloomberg.

Pašreizējā premjerministre Jadranka Kosora, kura piektdien Briselē parakstīs ES iestāšanās līgumu, kategoriski noraidījusi vēršanos pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), turpretī Z. Milanovičs to neizslēdz kā pēdējo glābšanas salmiņu, lai uzlabotu valsts finanses. Viņam to iesaka arī ekonomisti. «Z. Milanovičam pēc iespējas ātrāk ir jāvienojas ar SVF par finansējuma piešķiršanu, lai atbalstītu budžetu un ieviestu ciešus taupības pasākumus, kas iedvesmotu finanšu tirgus,» uzskata RBS ekonomists Tims Ešs.

Uztrauc konkurētspēja

Sākotnēji bija paredzēts, ka Horvātija referendumu par pievienošanos ES sarīkos 30 dienu laikā pēc iestāšanās līguma parakstīšanas. Tomēr vēlēšanās uzvarējušie spēki to atlikuši līdz februārim. Viņi uzskata, ka nobalsošanai ir kārtīgi jāsagatavojas un to nebūtu vēlams rīkot neilgi pēc parlamenta vēlēšanām.

Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Horvātijas iestāšanos ES atbalsta tikai 53% vēlētāju. Tas lielā mērā ir izskaidrojams ar horvātu bažām par eirozonas parādu krīzes ietekmi uz pašu ne pārāk labā stāvoklī esošo ekonomiku. «Ir jāredz, ko tā [ES] mums galu galā nesīs,» prāto 52 gadus vecā bibliotekāre Sanja Mikačiča, kura referendumā balsošot «par». «Valstu pieredze ir dažāda, un paies daži gadi, lai veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi.»

Daudzi valsts iedzīvotāji uzskata, ka dalība ES veicinās nepieciešamās politiskās un ekonomiskās reformas un cīņu pret korupciju, jo horvātiem ir apnikuši regulārie korupcijas skandāli, kuros iesaistītas augstas valsts amatpersonas.

Tomēr horvātus uztrauc, cik konkurētspējīgi būs Horvātijas ražotāji pēc pievienošanās ES. Olīveļļas ražotājs Fanito Zuvela, kas lielāko daļu produkcijas eksportē uz ES, uzskata, ka iestāšanās ES nesīs lielu ekonomisko ieguvumu, bet tajā pašā laikā arī daudz neskaidrību. «Būs pieejams daudz lielāks tirgus un brīva preču plūsma, bet pastāv arī riski. Mūs kaut kad var pārplūdināt lēta produkcija, tajā pašā laikā mūsu valdība dara maz, lai reklamētu pašu saražoto, kā tas pienāktos normālai valstij,» F. Zuvela stāsta sarunā ar aģentūru Reuters.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits