Vēstules autors, pēc viņa vārdiem, ir Irākas Iekšlietu ministrija. Kā izteicies H. al Nada, varas iestādes ir satraukušās par kādreizējā prezidenta augošo popularitāti un par to, ka viņa kapavietā ierodas aizvien lielāks skaits svētceļnieku. Vienlaikus H. al Nada uzskata, ka vairākums no cilvēkiem, kas apmeklē S. Huseina kapavietu, ir nevis nelaiķa diktatora atbalstītāji, bet gan netālu no viņa kapavietas esošajās telpās regulāri notiekošo dažādu kāzu un bēru ceremoniju viesi, kurus vada vienkārša ziņkāre.
Lai izvairītos no konflikta ar varas iestādēm, H. al Nada izzlēmis slēgt konferenču zāli līdz tālākiem norādījumiem, taču, prasībai aizliegt piekļuvi pie S. Huseina kapa klans nepiekrīt, jo tajā pašā vietā ir apglabāti arī divi citi Irākas bijušie prezidenti – Abdels Rahmans Arefs un Abdels Kerims Kasems.
Jāatgādina, ka 22. janvārī Irākas drošības dienesti aplenca S. Huseina kapavietu un aizliedza tuvoties tai, draudot ar arestiem. Vēlāk aplenkums gan tika atcelts, un vietējās varas iestādes nodeva šī jautājuma atrisināšanu Irākas valdībai. Vēl agrāk, 2009. gadā, varas iestādes oficiāli aizliedza rīkot privātas un organizētas ekskursijas uz S. Huseina kapavietu.
Sadams Huseins vadīja Irāku laikā no 1979. līdz 2003. gadam. ASV un to sabiedrotie gāza S. Huseinu otrā Irākas kara laikā. Pēc tam, kad tiesa atzina S. Huseinu par vainīgu noziegumos pret cilvēci, viņš 2006. gadā Bagdādē tika sodīts ar nāvi pakarot. S. Huseina kaps atrodas viņa dzimtaja al Audžas ciematā Salahas eh Dinas provincē.