Pie balsošanas urnām parlamenta vēlēšanās dodas reliģiski un etniski sašķeltās un gadiem ilgi vardarbīgas cīņas piedzīvojušās Tuvo Austrumu valsts – Irākas – iedzīvotāji.
Pēdējos gados notikusī situācijas stabilizēšanās valstī un jaunākās paaudzes centieni iesaistīties demokrātiskākā valsts pārvaldē bija radījuši cerības par Irākas mierīgu attīstību reģionā, kuru pēdējos gados pārņēmuši asi konflikti. Taču endēmiskie korupcijas apmēri, ekonomiskās problēmas, kas atspoguļojās iedzīvotāju ikdienas dzīvē, radījušas vēlētāju apātiju, kuras dēļ arvien mazāk cilvēku piedalās balsošanā.
No tā, kuri politiskie spēki gūs virsroku balsošanā, lielā mērā būs atkarīgs, uz kuru pusi nākotnē varētu nosvērties Irākas pārvalde, kas līdz šim centusies balansēt starp Irānas un ASV interesēm reģionā. Turklāt jāņem vērā, ka reģionā joprojām saglabājas lielas bažas par potenciālu konflikta attīstību starp Izraēlu un Irānu, kas noteikti ietekmētu arī Irākas nākotni.
Sašķeltā valsts
Irākā politiķus sāka vēlēt 2005. gadā, pēc tam, kad 2003. gada ASV iebrukums noveda pie diktatora Sadama Huseina gāšanas. Tā radīja drošības vakuumu, kas noveda pie gadiem ilga pilsoņu kara valstī, kurā iesaistījās ekstrēmistiski un teroristiski grupējumi, to skaitā Islāma valsts.
"Daudzi vēlētāji gan ir pamatīgi vīlušies Irākas 20 gadu ilgajā eksperimentēšanā ar demokrātiju, sakot, ka tā ir atnesusi vienīgi korupciju, bezdarbu un ļoti sliktus sabiedriskos pakalpojumus, kamēr
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60