Irānā par krāpšanu uz nāvi notiesāts miljardieris Zandžani

No 2010 līdz 2013,tad jau ilgi nepašikoja Babaks,ar piesavinātajiem miljardiem. Latvijā daudz Babaju,kas jau gadu desmitus dzīvo zaļi,ar piesavinātajiem miljoniem.

Redz kur pseido-liberālās demokrātijas vietā ir taisnīgums, likums un kārtība.

2008. gadā bankas vadība noliedza baumas par Parex bankas likviditātes problēmām. Kā liecina ASV vēstniecības ziņojumi uz Vašingtonu, 2008. gada 22. oktobrī Kargins neoficiāli vērsās pie Godmaņa valdības ar lūgumu palīdzēt, tajā pašā laikā stāstot FKTK, ka bankā "viss ir kārtībā". Pirmajā brīdī Finanšu ministrija palīdzību atteica, taču jau 8. novembrī Godmaņa valdība noslēdza vienošanos ar bankas īpašniekiem un Latvijas valsts par simbolisku cenu nopirka 51% Parex bankas akciju. Lēmumu, vai glābt Parex banku vai ļaut tai bankrotēt, pieņēma īpaša valdības komisija: Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis kopā ar I.Godmani un A.Slakteri.[2] Bankas pārņemšanas līgums paredzēja saglabāt amatus Karginam un Krasovickim, nodrošinot iespēju vēlāk atgūt pilnīgu kontroli pār banku, kad par valsts līdzekļiem situācija bankā būs normalizēta.[7] 2008. gada 17. novembrī Rīgā ieradās Starptautiskā Valūtas fonda, ES, Zviedrijas valdības un Zviedrijas centrālās bankas pārstāvji - ārvalstu finansistiem iepazīstoties ar Latvijas ekonomisko stāvokli un Parex bankas pārņemšanas darījuma struktūru, SVF stingri uzstāja uz simtprocentīgu bankas nacionalizāciju. Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs 24. novembrī atzina, ka SVF pārstāvjiem nav saprotama Godmaņa valdības radītā situācija, "kas ļauj Karginam un Krasovickim gūt labumu uz valsts rēķina". [3] Premjers Ivars Godmanis un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēl 26.novembra sarunā ar ASV vēstnieku uzstāja, ka atteiksies no SVF miljardu aizdevuma piedāvājuma, "ja valūtas fonds uzstās uz 8. novembrī noslēgtās vienošanās pārskatīšanu ar Parex banku."[3] Mēneša laikā, kamēr "Parex bankai" nebija noteikti saistību ierobežojumi, Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uz ārvalstu kontiem pārsūtīja milzīgas naudas summas.[2] Kad vismaz 400 000 000 latu bija aizplūduši nerezidentiem ārpus Latvijas, valdība 1. decembrī uzlika ierobežojumus naudas plūsmai Parex bankā. 4. decembrī finanšu ministrs Atis Slakteris informēja ASV vēstnieku, ka valdība ir mainījusi savu nostāju un atbalsta SVF un ES prasību pilnībā nacionalizēt Parex banku, pārņemot to valsts īpašumā. Valdības nostājas maiņas formālais iemesls bija finanšu trūkums, taču publiskotie ASV vēstniecības ziņojumi liecina, ka patiesībā Latvijas valdība ieguldīja Parex bankā nodokļu maksātāju miljonus, lai Parex banka paspētu nokārtotu savas saistības ar nerezidentiem.[3] 3. decembrī LR Ministru kabineta ārkārtas sēdē nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju.[8] Saskaņā ar "Parex bankas" 2008. gada pārskatu, līdz bankrotam un bankas pārņemšanai decembrī bankas akcionāri un viņu ģimenes locekļi kopumā bija ieguldījuši 18 miljonus latu un 40 miljonus eiro (28 miljonus latu) jeb kopā ap 46 miljoniem latu. Kapitāls bija piesaistīts ar sešu mēnešu Rigibid likmi plus 3% latiem - kopējā likme ap 12,7%, trīs mēnešu Euribor plus 4,55% eiro - tobrīd kopējā likme bija ap 5,3%, kā arī fiksētām likmēm - 11% un 12% gadā - eiro kredītiem. Šie līdzekļi palika bijušo bankas īpašnieku rīcībā arī pēc visu amatu atstāšanas un aiziešanas no bankas vadības.[9] Ik mēnesi Kargins un Krasovickis procentos par saviem noguldījumiem saņēma pa 200 000 latiem katrs.[10]

Tā vajadzētu Latvijā. tad ap 10000 ļoti godīgo tiktu pakārti, un Latvijas Valstij būtu daži miljardi. Ko galus savilkt.