Kanāda iesaistās cīņā par Arktikas vērtībām
Kanāda šajā nedēļā skaļāk nekā jebkad agrāk oficiālā līmenī pieteikusi pretenzijas uz daļu no Arktiskajām teritorijām, kuru dzīlēs, kā uzskata zinātnieki, atrodas plašas derīgo izrakteņu rezerves. Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers devies piecu dienu braucienā uz Arktiskajiem apgabaliem Ziemeļamerikas valsts tuvumā, lai vērotu tur notiekošās ikgadējās Kanādas bruņoto spēku mācības, kas esot daļa no centieniem sekmēt Kanādas suverenitāti ziemeļu teritorijās.
Kanādas rīcība nav nejauša, jo cīņu par pēc iespējas lielāku daļu no Arktikas dārgumu pīrāga pieteikušas arī tādas lielvaras kā ASV un Krievija, bez tiem nevēlas palikt arī Norvēģija, Dānija un Īslande.
Ieinteresēta arī NATO
Pirms dažiem gadiem Kanāda uzskatīja, ka tās tiesības uz Arktiskajām teritorijām ir pašsaprotamas un neapstrīdamas, tomēr pēc citu valstu izrādītās intereses Otava sarosījās un jau vairākus gadus reģionā rīko militārās mācības, lai demonstrētu, ka ziemeļu teritorijas ir viena no valsts prioritātēm. Tas ir saprotami, jo potenciālās derīgo izrakteņu ieguves, pašlaik neapgūtās zvejas vietas un jauni kuģošanas ceļi var nest miljardos mērāmus ienākumus valsts ekonomikā.
"Tā kā citas valstis rosās mūsu ziemeļos gan gaisā, gan jūrā, jūsu pūliņi, lai aizsargātu valsts suverenitāti, nekad nav bijuši tik svarīgi kā pašlaik," S.Hārpers ceturtdien sacīja, uzrunājot karavīrus uz vienīgās kaujas spējīgās Kanādas zemūdenes, kas arī piedalās mācībās. Militārajos manevros, kas noslēgsies 28.augustā, iesaistīti aptuveni 700 kanādiešu karavīru, karakuģi un iznīcinātāji, ziņo Kanādas ziņu portāls cbc.ca.
Politikas analītiķi uzskata, ka Kanādas militārā klātbūtne nozīmē arī NATO pretenzijas uz Arktiskajām teritorijām. To jau janvārī apliecināja arī bijušais alianses vadītājs Jāps de Hops Shefers, apgalvojot, ka globālās sasilšanas radītā ledus segas sarukšana un iespēja piekļūt tādiem resursiem kā nafta un gāze pastiprina NATO lomu enerģētikas drošībā Eiropā un rietumu puslodē.
Zinātnieki lēš, ka Arktikas dzīlēs varētu būt līdz pat 90 miljardiem barelu naftas.
Maskava nesnauž
No valstīm, kas vēlas kontrolēt daļu Arktikas, tikai Krievija nav Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts. Tādēļ tā rīkojas visagresīvāk, lai pierādītu pretenzijas uz šīm teritorijām. Ne velti Otava vairākkārt apsūdzējusi Maskavu izaicinošā uzvedībā un gaisa telpas pārkāpšanā un brīdinājusi, ka turpmāk atbildēs uz pārkāpumiem, vēsta UPI.
2007.gadā Krievijas zemūdene Ziemeļu Ledus okeāna dzelmē uzstādīja valsts karogu, simboliski piesakot teritoriālās pretenzijas reģionā. Krievijas bruņotie spēki Arktikā vairākkārt rīkojuši militārās mācības, un tā šonedēļ paziņojusi, ka reaģēs uz jebkādiem centieniem militarizēt reģionu un tās karakuģi sākuši patruļas. Maskava uzskata, ka valstu cīņu par Arktikas resursiem vajadzētu kontrolēt starptautiskajiem līgumiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.