Ķīnas japāņi sāk dzīvot bailēs par savām dzīvībām

Dārgāk būtu, bet šaubos vai 10-15 tk $. Diez vai darbaspēka izmaksas sastāda tik ievērojamu daļu tehnoloģiju laikmetā. Lai pārceļ ražotnes uz Latviju, mēs neprotestēsim par Senkaku salām un būs lētāk, nekā ASV. Domāju, ka būtiskākais iemesls ir tieši Ķīnas likumi. Vai tiktu Ķīnas tirgū, ja ražotne būtu ārpus Ķīnas? Tas starp citu ir veiksmīgs jājamzirdziņš daudzām valstīm. Tikai Latvija vēl to nesaprot un mums arī apjomi nav tik lieli, lai varētu stādīt ulitmātus. Principam vajadzētu būt vienkāršam - ja pērkam no Čehijas tramvajus, tad čehi savukārt ļauj uzvarēt kādam mūsu ražotājam konkursā, lai mēs varam uz turieni eksportēt līdzvērtīgu produkciju. Ja pērkam vilcienu vagonus - tad, lai vismaz daļa tiek ražota Latvijā, ja valsts iestādēm pērk jaunas sakaru iekārtas, tad, lai uzceļ Latvijā kādu rūpnīciņu, kur vismaz daļēji tiktu ražota tā tehnika, u.t.t. Politikā jātirgojas, lai tas reāli atsauktos uz vietējo ražošanu, nodarbinātību, labklājību.

Tiko kaut kur garām skrienot manīju rakstu, ka ja ifonu ražotu nevis ķīniešu vergi, bet amīšu darbaļaudis - ifons uz 10-15 štukām zaļo maksātu :) Bet no otras puses - vismaz tad tu zinātu, ka nevienai sievietei nav bijis jāuzrāda savas mēnešreizes dzimstības kontroles dienesta ierēdnim, lai saņemtu savus algas grašus - kas starp citu ir standarta prakse Apple rūpnīcās. Lietas vienkārši maksātu tik cik tās maksā. Un tad varbūt arī laktas un āmuri nešķeltos pēc desmitā belziena, kā to dara viens otrs ķīnas vergu sataisītais Rīgā nopērkamais krāms, ko par instrumentu mēle neceļās nosaukt. Tā ka man domāt - lietas kopumā daudz vieglākas varbūt ar nebūtu un lietas maksātu tik cik tās reāli maksā, bet šmuces un cūcības, kas nāk līdzi tām mantām ko pērkam noteikti būtu mazāk. Un nebūtu arī šīs butaforijas, kas lūzt tiklīdz izņemta no iesaiņojuma..