Pirmo reizi vairāk nekā 60 gadu laikā Kubas līderis nebūs neviens no Kastro ģimenes pārstāvjiem. Šodien Havanā noslēgsies Komunistiskās partijas kongress, kurā tiks ievēlēts par atkāpšanos paziņojušā 89 gadus vecā Raula Kastro pēctecis valsts vienīgās partijas centrālās komitejas pirmā sekretāra amatā. Visticamāk, šis postenis – augstākais komunistiskajā Kubā – tiks uzticēts 60 gadu vecajam Migelam Diasam-Kanelam, kurš kopš 2018. gada jau pilda prezidenta pienākumus.
Valsts vadītāja funkcijas jaunās līderu paaudzes pārstāvim jāuzņemas brīdī, kad Kuba piedzīvo smagāko ekonomisko krīzi beidzamajos 30 gados, bet mobilā interneta ieviešana pastiprinājusi brīvdomību. Gaidāms, ka Kubā turpināsies pakāpeniski un piesardzīgi ekonomikas liberalizācijas pasākumi, taču cerību uz politiskām reformām un virzību uz demokrātiju vismaz pagaidām nav.
Turēs roku uz pulsa
Par pensionēšanos R. Kastro paziņoja kongresa pirmajā dienā. Nedz kubiešiem, nedz ārvalstu ekspertiem šāds pavērsiens nebija negaidīts. "Tas ir paaudžu maiņas process – tos, kuri piedalījās 1959. gada revolūcijā, nomaina vadītāji, kuri šos laikus nav piedzīvojuši," France 24 skaidrojis Parīzes Latīņamerikas izpētes institūta speciālists Stefans Vitkovskis.
"Savu darbu pirmā sekretāra amatā es noslēdzu ar gandarījumu par pienākumu pildīšanu un ticību savas tēvzemes nākotnei," R. Kastro sacīto citē AP. Kā jau ierasts, Komunistiskās partijas kongress notiek aiz slēgtām durvīm, taču valsts televīzijā tiek rādīti atsevišķu runu fragmenti. Līdzšinējais līderis paziņoja, ka pilnībā uzticas saviem līdzgaitniekiem, taču atgādināja par "sociālisma iekarojumiem", ko nedrīkst nodot, un piebilda, ka allaž būs gatavs parūpēties par to, lai tā nenotiktu. BBC norāda, ka R. Kastro licis saprast, ka viņam joprojām būs liela ietekme uz notiekošo valstī. Kubas politikā tas nav nekas jauns. 1959. gada revolūcijas līderis Fidels Kastro veselības stāvokļa dēļ jaunākajam brālim Raulam 2008. gadā uzticēja vadīt Valsts padomi (valdību), bet 2011. gadā arī partiju. Taču, kā stāstījuši zinātāji, līdz pat nāvei 2016. gadā F. Kastro uzraudzīja situāciju valstī un bez viņa piekrišanas netika pieņemts neviens nozīmīgs lēmums.
Prioritāte – ekonomika
Nozīmīgākā problēma, ko nāksies risināt jaunajam Kubas līderim, ir ekonomiskā atgūšanās. 2020. gadā Kubas iekšzemes kopprodukts samazinājās par 11% – tik straujš kritums beidzamo reizi novērots pirms 30 gadiem, kad izira Kubu gadiem ilgi atbalstījusī PSRS. AFP uzsver, ka ekonomiskajām problēmām ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir koronavīrusa pandēmija. Tās ietekme neaprobežojas tikai ar tūristu skaita samazināšanos. Daļai aiz Kubas robežām (galvenokārt ASV) dzīvojošo emigrantu ir aizvien grūtāk sabalansēt savu budžetu, tādēļ samazinājies uz Kubu sūtīto naudas pārvedumu apjoms. Otrs iemesls – ekonomiskās sankcijas, ko pēc Baraka Obamas laikā piedzīvotās abu valstu attiecību uzlabošanās atjaunoja iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija. Havana cerēja, ka pēc Džo Baidena (B. Obamas laiku viceprezidenta) nākšanas pie varas situācija strauji mainīsies, taču pagājušajā piektdienā Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki paziņoja, ka "Kuba nav mūsu administrācijas ārpolitiskā prioritāte", raksta Reuters.
Centralizētā plānošanas sistēma izrādījusies neefektīva, un 80% nepieciešamo preču Kubai jāimportē no ārzemēm, bet valsts eksporta apjomi samazinās. Pat R. Kastro ir kritizējis valsts uzņēmumu zemo produktivitāti, un palēnām atsevišķās ekonomikas nozarēs lielāka brīvība tiek dota privātuzņēmējiem. Piemēram, nesen zemniekiem beidzot atļauts brīvi pārdot piena produkciju un liellopu gaļu, kas līdz šim bija valsts monopols.