Tiesa, oficiāla Rīga apgalvo, ka nekāda naudas pieplūduma no Kipras nav, un uzsver, ka valsts cer pievienoties eirozonai. „Pašlaik mēs nenovērojam nekādu Kipras naudas pieplūdumu Latvijā. Šī valsts tiek uzraudzīta, un mēs negrasāmies konkurēt par šo naudu,” intervijā laikrakstam paziņojis Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis.
„Tomēr naudas plūsma no Kipras jau ir sasniegusi Latvijas bankas”, un Latvija atgādina Kipru ar to, ka „alkst pēc Krievijas iedzīvotāju ieguldījumiem savās bankās”, apgalvo izdevums. Laikraksts piesauc februāra beigu statistiku: kopīgā noguldījumu summa Latvijā ir 12,7 miljardi latu (18 miljardi eiro miljardi), no kuriem 49% pieder nerezidentiem. Pēc SVF datiem, aptuveni 80-90% nerezidentu ieguldījumu nāk no bijušās PSRS, teikts rakstā.
SVF arī secinājis, ka nerezidentu noguldījumi Latvijā palielinās, un skaidro šo faktu „galvenokārt ar to, ka NVS valstu noguldītāji izved savus līdzekļus no eirozonas valstīm, galvenokārt no Kipras, kur bankas atrodas smagā stāvoklī”.
Cīnītāji pret korupciju ieinteresējās ar Latviju pēc apsūdzībām, ka tās bankas piedalījušās iespējamajā afērā, kuru atmaskoja Krievijas jurists Sergejs Magņitskis, kā arī „kādā Kirgīzijas lietā”, teikts rakstā. „Šķiet, ka Latvija ir pieradusi pieņemt naudu, kas nāk no bijušās PSRS, no vietām, kur ir ievērojams naudas atmazgāšanas risks. Pēc notikumiem Kiprā tam vajadzētu izraisīt satraukumu,” laikrakstam paziņojis Toms Meins, Londonā bāzētās pretkorupcijas organizācijas Global Witness analītiķis.
Latvijas varas iestādes tikmēr iebilst, ka valstī ir pastiprināta likumdošana ar mērķi nepieļaut naudas atmazgāšanu, savukārt regulators bankām, kurās ir daudz nerezidentu noguldījumu, izvirza stingras prasības.
Tajā pašā laikā vairākas eirozonas valstis šaubās, vai ir vērts uzņemt tajā Latviju. V. Dombrovskim arī nāksies pārliecināt Latvijas iedzīvotājus, ka ir nepieciešams iestāties klubā, kurš ar saviem mazajiem biedriem izrīkojas tā, kā šobrīd ar Kipru, atzīmē laikraksts.