NATO valstu ārlietu ministri 1.aprīlī ir izstrādājuši rīcības skici, kas Ziemeļatlantijas padomei iesniegta 10.aprīlī. Izstrādātajā rīcības projektā ir iekļauta gaisa spēku aktivitātes palielināšana, militāro papildspēku palielināšana uz sauszemes, jūrā, kā arī gaisā. Šīs iespējas joprojām izskata Ziemeļatlantijas padome, bet gala lēmumu varētu pieņemt šīs nedēļas laikā, norāda Dženzens.
Dženzens gan nevarēja atbildēt par ASV papildspēkiem Austrumeiropā, taču norādīja, ka NATO pašlaik vēro notikumu attīstību Ukrainā, kā arī ir sākusi atsevišķu militāru pasākumu realizāciju alianses valstīs, tostarp izlūkošanas apjomu palielināšanu.
"NATO ir palielinājusi savu spēku apjomu Baltijas valstīs," norāda Dženzens, kā piemēru minot gaisa spēku vienības. "Parasti Baltijas valstīs patrulē četras lidmašīnas, pašlaik šis skaits ir palielināts līdz desmit. Līdz 1. maijam varētu būt gaidāms vienību pieaugums, sasniedzot 12 lidaparātus," sacīja Dženzens.
Tāpat tiks palielināts gaisa spēku atbalsta vienību skaits Polijā. Dženzens norāda, ka tiek izskatīts variants par Francijas gaisa spēku izvietošanu, taču šīs vienības netiek iekļautas Baltijas valstu aizsardzības plānā.
Jau ziņots, ka NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs trešdien paziņojis, ka pretpasākumi Krievijas militārajiem draudiem Ukrainā varētu ietvert ASV karavīru izvietošanu Austrumeiropas valstīs. Brīdlovs, kuram līdz 15. aprīlim jāizstrādā sabiedroto spēku nostiprināšanas plāns, intervijā ziņu aģentūrai AP izteicās, ka "nenorakstītu nevienas valsts iesaistīšanos, tostarp Savienoto Valstu".
"Būtībā mēs aplūkojam zemes, gaisa un jūras pasākumu kopumu, kas stiprinātu mūsu austrumu sabiedroto pārliecību. (..) Man dots uzdevums to izstrādāt līdz nākamajai nedēļai. Es esmu pilnībā apņēmies to izdarīt agrāk," pēc NATO konferences Parīzē AP norādīja Brīdlovs.