Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Lēto akmeņogļu renesanse apdraud zaļo enerģiju

Ja domājat, ka senāk izmantotā enerģijas avota - akmeņogļu - laiks ir pagājis, tad gauži maldāties. 2011. gadā ogļu daļa enerģijas ražošanā pasaulē bija vislielākā laikā kopš sešdesmitajiem gadiem. Bet prognozes liecina, ka oglekļa dioksīda (CO2) izmešus visvairāk radošā fosilā energoresursa izmantošanas pieaugums turpināsies.

Ogļu kā energoresursa renesanse ir saistīta ar ekonomikas lejupslīdi Eiropā un aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc enerģijas rūpnieciski strauji augošajā Ķīnā. Līdz ar ogļu aizvien plašāku izmantošanu tiek apdraudēti pasaules centieni pēc tīrākas enerģijas.

Lētas kvotas

Britu enerģētikas milža British Petroleum veiktie aprēķini rāda, ka pagājušajā gadā akmeņogļu izmantošana pieauga visstraujāk, salīdzinot ar citiem enerģijas veidiem ārpus atjaunojamo energoresursu segmenta, un veidoja 30,3% no visas globāli patērētās enerģijas. Salīdzinot ar 2010. gadu, pieaugums bija 6%. Tādējādi par senilu energoresursu uzskatīto ogļu izmantošanas pieaugums bija divreiz lielāks nekā gāzei un vairāk nekā četras reizes lielāks nekā naftai, raksta BBC.

Eiropa jau gadiem sevi pozicionē kā zaļās enerģijas citadeli. Eiropas Savienībā kopš 2005. gada spēkā ir noteikumi, kas ierobežo dalībvalstu rūpniecības uzņēmumu pieļaujamo CO2 izmešu daudzumu. Uzņēmumi, kuri pārsniedz sev atvēlēto kvotu daudzumu, var nopirkt papildu kvotas no uzņēmumiem, kuriem ir to pārpalikums.

Ekonomisko problēmu dēļ pēdējos gados ir notikusi rūpniecības apjoma samazināšanās, līdz ar to kvotu tirgū ir izlikts milzīgs daudzums lētu emisiju pārpalikumu. Savukārt lētās kvotas ļauj dedzināt vairāk akmeņogļu.

Vēl viens iemesls aizvien plašākai ogļu izmantošanai elektrības un siltuma ražošanā Vecajā kontinentā ir masveidīgs lētu ogļu imports no Amerikas. ASV strauji attīstās slānekļa gāzes ieguve, tādēļ pie sevis iegūtās ogles amerikāņi eksportē.

Akmeņogļu izmantošanas pieaugumu nozīmīgi palielinājis arī Eiropas rūpnieciski attīstītākās valsts Vācijas lēmums slēgt visas atomelektrostacijas un celt jaunas ar oglēm darbināmas elektrostacijas.

Ogles dedzinās vairāk

Ļoti ticams, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, ogļu ieguve un patēriņš Eiropā samazināsies. Tas gan nenozīmēs ogļu izmantošanas samazināšanos globālā līmenī.

Dzīves apstākļu uzlabošanās Ķīnā un Indijā palielinās pieprasījumu pēc enerģijas, kas nozīmē, ka tuvākajās desmitgadēs būtiski pieaugs ogļu ieguves apjomi pasaulē. Enerģētikas pētījumu uzņēmumus Wood Mackenzie apgalvo, ka 2030. gadā Ķīna importēs vairāk nekā miljardu tonnu akmeņogļu, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā tagad.

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC šomēnes publicēja ikgadējo pārskatu, kurā teikts, ka arī redzamā nākotnē fosilais kurināmais būs galvenais enerģijas ieguves avots. Fosilā kurināmā izmantošanas īpatsvars samazināsies, tomēr tā daļa visā pasaulē izmantotajā enerģijas ražošanā saruks no 87% pašlaik līdz 82% ap 2035. gadu, vēsta aģentūra AFP.

Ziņojumā uzsvērts, ka ogļu izmantošana palielināsies, bet nafta tiks izmantota mazāk, jo tuvāko divdesmit gadu laikā akmeņogļu izmantošana rūpniecībā sasniegs patērētās naftas līmeni. Pārskata veidotāji rēķina, ka līdz 2035. gadam naftas patērēšana rūpnieciskām vajadzībām samazināsies līdz 27%, kas ir par astoņiem procentiem mazāk nekā 2010. gadā.

OPEC šo tendenci izskaidro ar naftas cenu kāpumu. Līdz 2035. gadam cena par barelu jēlnaftas var pieaugt līdz 155 dolāriem (84 lati). Pašlaik cena ir zem simts dolāriem (54 lati).

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits