Mēs bijām satriekti, atklājot, ka tik lielā dziļumā pastāv augstākās jūras dzīvības formas," Ž.Pikārs rakstīja pēc atgriešanās sauszemē no aptuveni 11 kilometru dziļās ieplakas. Briselē dzimušais Ž.Pikārs jau deviņu gadu vecumā ar tēvu — slaveno aeronautu Ogistu Pikāru — gaisa balonā pacēlās vairāku kilometru augstumā. Okeanogrāfijai viņš nopietni pievērsās 26 gadu vecumā, kad pameta ekonomikas profesora darbu, lai palīdzētu tēvam uzbūvēt batiskafu Trieste, ar kuru vēlāk tika uzstādīts dziļuma rekords un atklāta dzīvība 11 kilometru dziļumā. Tas bija galvenais arguments aizliegumam apglabāt kodolatkritumus okeānā. Ž.Pikārs ar okeanogrāfiju nodarbojās līdz 82 gadu vecumam, raksta AFP. "No viņa es mantoju zinātkāri, tieksmi neticēt dogmām un tradīcijām, ticību brīvai gribai un spēju drosmīgi stāties nezināmā priekšā," mājaslapā publicētā paziņojumā par tēva nāvi svētdien rakstīja Ž.Pikāra dēls Bertrāns. Viņš tēvu nodēvēja par "vienu no pēdējiem dižajiem 20.gadsimta pētniekiem". B.Pikārs ir pirmais cilvēks, kurš gaisa balonā bez apstājas šķērsojis zemeslodi.
Miris okeāna dzīļu pētnieks Žaks Pikārs
86 gadu vecumā Ženēvas ezera piekrastē miris viens no okeanogrāfijas pamatlicējiem, par "kapteiņa Nemo pēcteci" dēvētais Žaks Pikārs, kurš 1960.gadā ar Donu Velšu pašu izgatavotā batiskafā nolaidās dziļākajā Klusā okeāna punktā — Marianas dziļvagas dibenā. "Visinteresantākais atradums bija zivs, kas piepeldēja mūsu iluminatoram.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.