Nedēļu ilgušais gāzes bads atbalsosies ES ekonomikā

Dzīvokļos salstošie Sofijas iedzīvotāji ielas protestos nodēvēja Ukrainu un Krieviju par "gāzes teroristiem". Izteicienos maigāki, bet tikpat nikni ir arī uzņēmēji, jo Bulgārijā un citās no Krievijas gāzes atkarīgajās valstīs gāzes trūkuma dēļ buksē rūpniecība, palielinot spiedienu uz ekonomiku un radot risku, ka gāzes nullei sekos nulle arī ekonomiskajā pieaugumā. Lēnākā izaugsme neizbēgami atbalsosies arī citur Eiropā, ieskaitot Latviju.Recesija draud izplesties Krievijas un Ukrainas konflikts par gāzes cenām, kas izraisījis gāzes trūkumu vismaz 20 Eiropas valstīs, vissmagāk skāris tos, kuriem gāzes lauvas tiesu piegādā Krievija. Saraksta galvgalī ir Eiropas Savienības trūcīgākā dalībvalsts Bulgārija (100% atkarība), kurā 70 lielajiem un vidējiem uzņēmumiem ir pilnībā atslēgta gāzes padeve, bet vēl 150 gāzi saņem ierobežotā apjomā. Minerālmēslu ražotāja Agropolychim vadītājs Filips Rombo presei teica, ka uzņēmums saņem tikai tik daudz gāzes, lai novērstu iekārtu "pārvēršanos metāllūžņos". Bulgārijas Darba devēju un rūpnieku konfederācija aplēsusi, ka rūpniecības kopējie zaudējumi jau sasnieguši 500 miljonu levu (179 miljoni latu). Konfederācijas priekšsēdētājs Ivo Prokopjevs Financial Times teica: "Bulgārijas rūpniecība būtībā ir sagrauta." Uzņēmēji atgādina, ka valdība gadiem ilgi ignorējusi aicinājumus meklēt alternatīvus piegādātājus. Tas Bulgārijas gadījumā bija relatīvi viegli izdarāms, jo ģeogrāfiskais tuvums ļauj pieslēgties gāzesvadiem no Irānas un Azerbaidžānas. "Krīze nebija negaidīta," uzsver konfederācija. Tagad valdība stāsta, ka apsver iespēju būvēt 80 kilometru gāzesvadu, lai pieslēgtos Grieķijas tīklam. Dresdner Kleinwort vadošais ekonomists Ivailo Veselinovs Bloomberg informē, ka gāzes bads atbalsosies ekonomiskajos rādītājos — Bulgārijas ekonomikai globālās krīzes dēļ šogad bija prognozēts tikai 0,8% pieaugums, bet gāzes piegāžu traucējumi varētu šo skaitli "koriģēt uz leju" un valstī var sākties recesija. Gāzes karš draud dārgi izmaksāt arī Bulgārijas kaimiņiem. Slovākijā, kura visu gāzi saņem no Krievijas, rūpnīcas gāzi saņem ierobežotā apjomā. Dažas rūpnīcas, ieskaitot korejiešu autoražotāju Kia, ir bijušas spiestas uz laiku pārtraukt ražošanu. Savukārt japāņu uzņēmums Suzuki bija spiests slēgt rūpnīcu Ungārijā. Tāpat kā Bulgārijā, rūpnīcu slēgšana, visticamāk, atbalsosies šo valstu iekšzemes kopprodukta skaitļos, kuri savukārt ietekmēs visas ES rādītājus, jo samazināsies to valstu skaits, kuras būtu varējušas pildīt "dzinēja funkciju" recesijas pārņemtajā kontinentā. Atbalsis būs jūtamas arī Latvijā, jo ES ir lielākais Latvijas eksporta preču tirgus — 76,1%.Cietīs arī Ukraina Pati strīdniece — Ukraina — pagaidām no gāzes trūkuma nav cietusi, jo bija uzkrājusi pietiekamas rezerves. Taču ekonomisti vēsta, ka arī Ukrainas ekonomikā gāze atstās pēdas augstāku cenu dēļ. Lai gan vienošanās ar Krieviju par gāzes cenām vēl nav panākta, reti kurš šaubās, ka Ukrainai nāksies piekāpties un maksāt vairāk par tagadējiem 179 ASV dolāriem par 100 m3 (Krievija tagad pieprasa 450 dolārus). Augstāko gāzes cenu dēļ Ukrainai jārēķinās ar recesiju gandrīz divu gadu garumā, prognozē ING Groep NV analītiķi. Jaunā gāzes cena palielinās spiedienu uz rūpniecību, kura jau tagad izjūt globālās krīzes radītā pieprasījuma krituma sekas. "Ja gāzes cenas strauji pieaugs, rūpniecībai būs grūtāk atkopties," analīzē raksta ING pētnieks Aleksandrs Pečericins. Ukrainas ekonomikā, kura kopš 2000.?gada bija augusi vidēji par 7% gadā, pagājušā gada beigās sākās recesija. Analītiķi cer, ka Eiropa neatkārtos kļūdas, kuras tika pieļautas pēc iepriekšējā gāzes kara 2006.gadā. Jo ir skaidrs, ka toreiz steigā noslēgtie individuālie līgumi ar Krieviju no gāzes bada nevienu nepasargā un arī rezervju kapacitāte nav pietiekama. Bulgārijas valdības plāns par pieslēgšanos Grieķijas gāzesvadam ir piemērs tam, kas, pēc analītiķu domām, būtu jādara arī visā pārējā ES teritorijā. Kā to intervijā ft.com formulēja Center for European Reform direktora vietniece Katinka Bariša, efektīvi pretlīdzekļi pret nākotnes krīzēm ir visiem labi zināmi — tie ir "integrēti iekšējie tīkli, lielākas rezerves, alternatīvi piegādātāji un alternatīvi enerģijas avoti".