Naruhito ir paudis apņēmību kļūt par mūsdienīgu valdnieku. Taču aktuāls ir jautājums, cik ilgi vispār vēl turpināsies Japānas karaliskā ģimene, kurā ir vīriešu kārtas troņmantnieku deficīts, bet sievietēm kāpt tronī nav ļauts.
Vecums liek atkāpties
Patlaban 85 gadus vecais Akihito 2016. gada augustā tikai otro reizi savas valdīšanas laikā ar televīzijas starpniecību uzrunāja japāņus. Aptuveni desmit minūšu garajā runā imperators vaļsirdīgi atzina, ka novecošana var laupīt viņam spēju pilnvērtīgi pildīt oficiālos pienākumus. "Es apzinos, ka manas fiziskās spējas pakāpeniski samazinās, tāpēc esmu nobažījies, ka var kļūt par sarežģītu pilnībā darīt to, ko esmu darījis līdz šim," toreiz sacīja valdnieks, dodot mājienu, ka labprāt pamestu troni. Akihito savulaik ir izārstējies no prostatas vēža un pārcietis sirds operāciju, tāpēc monarha vēlēšanās bija cilvēcīgi saprotama.
Taču Akihito vēlmei bija nopietns šķērslis – tobrīd Japānas likumi neatļāva imperatoram atteikties no troņa, kurā valdniekam būtu jāpaliek līdz savai nāvei. Viņam palīdzīgu roku sniedza valdība un parlaments, kas 2017. gada jūnijā pieņēma īpašu likumu, lai izdarītu izņēmumu un pavērtu iespēju Akihito pamest Krizantēmu troni. Vēlāk valdības izveidota ekspertu grupa nolēma, ka Akihito pēdējā diena tronī būs 2019. gada 30. aprīlis. Pēdējo reizi Japānas imperators bija atteicies no troņa 1817. gadā, kad šādu soli spēra valdnieks Kokaku.
Savlaicīga Akihito pēdējās dienas tronī izziņošana bija nepieciešama, lai valdības iestādes un privātie uzņēmumi varētu sagatavoties jaunas ēras sākumam.
Senas Japānas tradīcijas paredz, ka līdz ar jauna valdnieka stāšanos tronī sākas jauna laika atskaite.
Katra imperatora valdīšanas periodam ir savs nosaukums jeb gengo. Piemēram, Akihito ēru sauca par Heisei, kas aptuvenā tulkojumā nozīmē "miera iedibināšana". Heisei ēra sākās 1989. gada 8. janvārī. Saskaņā ar japāņu laika skaitīšanas sistēmu 2019. gads līdz 30. aprīlim tiek attēlots kā Heisei 31 jeb 31. imperatora Akihito valdīšanas gads.
Mūsdienās Japānā plaši lieto Rietumu stila kalendāru, taču joprojām ēru nosaukumi tiek attēloti laikrakstos, uz monētām un oficiālajos dokumentos, piemēram, autovadītāju apliecībās. Arvien mazāk japāņu gan tiešām izmanto gengo kalendāru. Piemēram, 1975. gadā 82% Japānas iedzīvotāju apgalvoja, ka dod priekšroku tradicionālajai laika skaitīšanas sistēmai, savukārt pašlaik tā noskaņota ir tikai aptuveni trešdaļa, vēsta laikraksts Mainichi. Jāpiebilst gan, ka abos kalendāros tiek izmantoti pie mums pazīstamie mēneši, tāpēc daudzi japāņi tos lieto vienlaikus.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 3. - 9. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!