Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Nobela prēmija fizikā piešķirta par pētījumiem kvantu optikā

Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam (Serge Haroche) un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam (David J. Wineland) par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi.

Abi pētnieki atzinību izpelnījušies par "novatoriskām metodēm, kas ļauj mērīt un manipulēt atsevišķas kvantu sistēmas", teikts Nobela komitejas atzinumā.

Aroša un Vainlenda izstrādātās metodes "ļāvušas šajā izpētes laukā spert pirmos soļus jauna tipa superātru datoru būvei, pamatojoties uz kvantu fiziku", atzinusi Nobela komiteja. Viņu pētījumi ļāvuši uzbūvēt arī ārkārtīgi precīzu pulksteni, kas ir vairāk nekā simtkārt precīzāks nekā pašreizējais cēzija pulkstenis un varētu kalpot par pamatu nākotnes laika standartam.

Abi zinātnieki specializējušies kvantu sasaistē, elementārdaļiņu fizikas fenomenā, kurš līdz šim ir pierādīts eksperimentāli, taču joprojām vāji izprotams. Tas izpaužas tādējādi, ka, divām daļiņām mijiedarbojoties, tās kļūst "sasaistītas", tas ir, tās ietekmē viena otru no attāluma. Šī sasaiste saglabājas zināmu laiku arī pēc abu daļiņu nošķiršanas. Sasaistē esošās daļiņas ieņem tā dēvēto superpozīciju, kas ļauj cerēt uz superdatoru izstrādes iespējamību.

Šodienas datoros tiek izmantots binārais kods, kurā datus uzglabā bitos, kas var būt vai nu nulle, vai viens. Taču superpozīcijā esošs kvantu bits var būt gan nulle vai viens, gan nulle un viens vienlaicīgi. Tas, domājams, paver iespējas daudzkārt palielināt datu ietilpību, kā arī ātrāk atrisināt sarežģītus matemātiskus uzdevumus, kas rodas, piemēram, klimata izmaiņu modeļu izstrādē vai kodu atšifrēšanā.

Šogad paziņojumam par laureātu fizikā tika pievērsta neparasti liela uzmanība, jo jūlijā pasauli pāršalca ziņas par tā dēvēto Higsa bozonu atklāšanu. To uzskata par vienu no lielākajiem sasniegumiem šajā zinātnes nozarē pēdējā pusgadsimta laikā, kamdēļ minēja kā reālu pretendentu uz prestižo apbalvojumu.

Jāatgādina, ka Nobela prēmija medicīnā pirmdien tika piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B. Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem un dzīvnieku klonēšanu. Gērdons strādā Gērdona institūtā Kembridžā, savukārt Jamanaka ir profesors Kioto universitātē Japānā.

Pētnieki atklājuši, ka "nobriedušas, specializētas šūnas var tikt pārprogrammētas, lai tās kļūtu par nenobriedušām šūnām, kas spējīgas pārvērsties par visa veida organisma audiem". Pārprogrammējot cilvēku šūnas, "zinātnieki radījuši jaunas iespējas slimību pētījumiem un diagnozes un ārstēšanas metožu izstrādei," skaidroja Nobela komiteja.

Savukārt trešdien, 10. oktobrī tiks paziņots Nobela ķīmijas balvas saņēmējs, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs tiks nosaukts 11. oktobrī, savukārt Nobela Miera prēmijas laureāts tiks paziņots 12. oktobrī, bet ekonomikas balvas ieguvējs kļūs zināms 15. oktobrī.

Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu). Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem. Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits