Palestīna uzsvērusi, ka nespēj sagaidīt neatkarības atzīšanu no Izraēlas puses, ar kuru miera sarunas pārtrūkušas jau pagājušā gada rudenī. Valsts prognozē, ka tās neatkarību varētu atbalstīt vairāk nekā 130 valstis. Septembris izvēlēts tāpēc, ka pie ANO Drošības padomes vadības grožiem būs Libāna, kas varētu sniegt spēcīgu atbalstu lietas tālākajai virzībai. Taču Palestīnas cerības var apturēt ASV, kurai Drošības padomē pieder veto tiesības.
Palestīna vēlas, lai to atzīst 1967. gada robežās, kam kategoriski iebilst Izraēla, kura okupējusi palestīniešu zemes Jordānas upes rietumkrastā, Gazas sektorā un Austrumjeruzalemē. Abu valstu miera sarunas pērn nonāca strupceļā, jo palestīnieši iebilda pret Izraēlas uzsākto ebreju apmetņu celtniecību palestīniešu teritorijās.
Izraēlas Aizsardzības ministrija noliedz, ka septembrī varētu būt gaidāmi jauni konflikta uzliesmojumi. Valsts nav plānojusi mobilizēt papildu armijas spēkus strīdu zonās, tomēr ieguldījusi «desmitiem miljonu nemiernieku izklīdināšanai paredzētu gāzu iegādei», Izraēlas aizsardzības ministra Ehuda Baraka teikto citējusi aģentūra Reuters.