Pandēmijas ierobežojumu skartie dodas protestēt

Nabadzība un vardarbība

Kā norāda eksperti, ierobežojumi vissmagāk skar tieši nabadzīgākos sabiedrības locekļus. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs brīdinājis, ka ekonomikā krīze var izraisīt "vardarbības pieaugumu". Labdarības organizācija Oxfam secinājusi, ka pandēmijas sekas varētu atstāt "absolūtā nabadzībā", proti, ar mazāk nekā 1,90 dolāriem dienā, 500 miljonus cilvēku. Gutērrešs paredz, ka pandēmija radīs "būtisku risku starptautiskajam mieram un drošībai". Organizācijas brīdina, ka nabadzība rada labu augsni radikalizācijai, noziedzībai un bruņotiem konfliktiem. 

Ierobežojumu izraisītais bezdarbs un policijas patruļas ir saasinājušas spriedzi Parīzes nabadzīgākajos rajonos. France24 ziņo, ka pēdējās trīs naktis Francijas galvaspilsētā bez darba palikušie jaunieši iesaistījušies sadursmēs ar likumsargiem. Nemieru rezultātā aizdedzinātas vairākas mašīnas. Savukārt pagājušajā nedēļā tūkstošiem Indijas strādnieku Mumbajā pārkāpa sociālās distancēšanās ierobežojumus un pulcējās pie pilsētas galvenās dzelzceļa stacijas, lai paustu nepatiku pret valdības lēmumu pagarināt ierobežojumus. Līdzīgi protesti pieredzēti arī Libānā un kara plosītajā Irākā. "Es labāk nomiršu no vīrusa, nevis bada. Es negribu noskatīties, kā mana sieva un dēls paliek nepaēduši," The Washington Post sacījis kāds motorizētās rikšas vadītājs Bagdādē. Krievijas dienvidos Vladikaukāzā, kā vēsta The Moscow Times, nedēļas nogalē pulcējās vairāk nekā tūkstoš cilvēku pilsētas centrā. Apgabala gubernators Vjačeslavs Bitarovs sacījis: "Es vīrusu neizdomāju, un pret to ir tikai vienas zāles: palikt mājās." Protestētāju izklīdināšanā iesaistīja policiju un bruņotos spēkus. Portāls Newsru.com ziņo, ka Rostovas pie Donas iedzīvotāji savu neapmierinātību pauduši, interneta uzņēmuma Yandex piedāvātās kartes un navigācijas lietotnēs pie pašvaldību ēkām izvietojot saukļus "Izmaksājiet cilvēkiem pabalstus", "Pabarojiet manus bērnus", "Palīdziet man nomaksāt kredītus".