Iepriekšējo reizi Nobela prēmija literatūrā dzejniekam tika piešķirta 1996. gadā – toreiz to saņēma poļu dzejniece Vislava Šimborske.
Tomass Transtrēmers tiek uzskatīts par zviedru ievērojamāko XX gadsimta dzejnieku. Viņš ir 12 dzejas un prozas krājumu autors, daudzu nozīmīgu starptautisko prēmiju laureāts un apbalvojumu īpašnieks.
Transtrēmera darbi tulkoti ir vairāk nekā 60 pasaules vadodās, pie kam daļu no tulkojumiem veicis pats dzejnieks.
Stokholmā dzimušo dzejnieku uzaudzināja māte. 1956. gadā viņš ieguva grādu psiholoģijā un 1960. gadā sāka strādāt jauno likumpārkāpēju labošanas iestādē. Paralēli strādājot par psihologu un rakstot dzeju, Transtrēmers strādājis arī ar invalīdiem, cietumniekiem un narkomāniem. Tāpat viņš bijis arī profesionāls pianists un muzikologs.
Savu pirmo grāmatu viņš izdeva 23 gadu vecumā, būdams psiholoģijas students. Līdz 1990. gadam, kurā viņš pārcieta insultu, viņš bija sarakstījis desmit dzejoļu krājumus. Slimība daļēji paralizēja viņa ķermeņa labo pusi un ietekmēja runas spējas, taču pēc sešu gadu pārtraukuma Transtrēmers nāca klajā ar grāmatu Sorgegondolen, kas Zviedrijā tika pārdota 30 000 eksemplāru.
Viņa pēdējais darbs - 45 haiku krājums - iznāca 2004. gadā.
Bukmeikeri jau iepriekš uzskatīja Transtrēmeru par vienu galvenajiem pretendentiem uz šī gada Nobela prēmiju literatūrā. Kā citi iespējamie pretendenti tika minēti sīriešu dzejnieks Adoniss un japāņu rakstniece Haruki Murakami.
Jāatgādina, ka vakar par Nobela prēmijas ķīmijā laureātu kļuva Izraēlas zinātnieks Daniels Šehtmans (Daniel Shechtman). Balva Izraēlas Tehnoloģiju institūta (Israel Institute of Technology) Haifā līdzstrādniekam Šehtmanam tika piešķirta "par kvazikristālu atklāšanu".
Vēl dienu iepriekš šī gada Nobela prēmija fizikā tika piešķirta diviem amerikāņiem un austrālietim par supernovu (pārnovu) pētījumiem. Pusi Nobela prēmijas fizikā saņems amerikānis Zauls Perlmuters un austrālietis Braens Šmidts, bet otru pusi – amerikānis Adams Raiess.
Savukārt pirmā no šī gada Nobela prēmijām - medicīnā - tika piešķirta trim imunologiem un ģenētiķiem - Brūsam Boitleram no ASV, Žilam Hofmanam no Luksemburgas un Ralfam Steinmanam no Kanādas – par atklājumiem imunoloģijā. Boitlers un Hofmans saņems pusi no prēmijas par receptoru proteīnu atklāšanu, kas aktivē ķermeņa imūnās atbildes pirmo soli.
Otru prēmijas pusi vajadzētu saņemt Steinmanam par dendrītisko šūnu atklāšanu, kas imūnsistēmai ļauj identificēt un uzbrukt svešiem mikroorganismiem, taču pēc laureātu nosaukšanas atklājās, ka Steinmans pirms trim dienām - 30. septembrī - miris pēc ilgas cīņas ar vēzi.
Tomēr Nobela komiteja atstāja spēkā lēmumu par prēmijas medicīnā piešķiršanu Steinmanam. Par viņa nāvi Nobela prēmijas komiteja uzzināja tikai trīs stundas pēc Nobela prēmijas laureātu medicīnā nosaukšanas. Atbilstoši komitejas statūtiem, prēmiju nevar piešķirt pēc nāves, taču tā piešķirama mantiniekiem, ja apbalvotais miris laikā starp paziņojumu par prēmijas piešķiršanu un apbalvošanas ceremoniju.
Nobela prēmijas komitejas paziņojumā uzsvērts, ka tā lēmumu par apbalvošanu pieņēmusi, vadoties no tā, ka Steinmans ir dzīvs, un ziņu par zinātnieka nāvi saņēmusi jau pēc nosaukšanas par prēmijas laureātu, tādēļ nav nekādu iemeslu mainīt komitejas lēmumu. Vielaikus ir šis ir pirmais gadījums Nobela prēmijas vēsturē, kad balva tiek piešķirta jau mirušam cilvēkam.
Katrā jomā balvas kopsumma ir 10 miljoni Zviedrijas kronu (759 000 latu), un Nobela prēmijas tiks pasniegtas 10. decembrī svinīgā ceremonijā Stokholmā.