"Spēcīgi režīmi visapkārt zemeslodei ir reaģējuši uz tā saucamajām krāsu revolūcijām un ar izskaitļotiem un iedarbīgiem līdzekļiem plāno apslāpēt demokrātiskās reformas, starptautisko palīdzību un galu galā arī pašu demokrātijas ideju," uzskata ziņojuma autori. Kopumā 2008.gadā 34 pasaules valstīs reģistrēta brīvību samazināšanās, bet 14 — palielināšanās. Brīvība aplūkota visās 193 pasaules valstīs. Par brīvām valstīm 2008.gadā atzītas 89 valstis, kas ir 46% no visām pasaules valstīm, tur dzīvo 46% no visiem Zemes iedzīvotājiem. Par daļēji brīvām atzītas 62 valstis. (32% no pētījumā aplūkotajām valstīm.) No 42 valstīm, kas atzītas par nebrīvām, astoņas ieguvušas viszemāko iespējamo novērtējumu gan politiskajām tiesībām, gan pilsoniskajai brīvībai. Dažās no tām, piemēram, Tibetā, situācija turklāt turpina pasliktināties, norāda _Freedom House_. Pētījuma autori uzsver bijušās PSRS valstu (izņemot Baltijas valstis) negatīvo stāvokli brīvības jomā, pielīdzinot tās Āfrikas Subsahāras reģionam un vairākām Tuvo Austrumu valstīm. Krievijā un Gruzijā, valstīs, kuras pagājušā gada augustā iesaistījās bruņotā konfliktā, novērots ievērojamākais politisko un pilsonisko brīvību kritums reģionā. Negatīva tendence saglabājas arī Armēnijā, Azerbaidžānā, Kirgizstānā un Moldovā. Centrāleiropā un Austrumeiropā demokrātija joprojām saglabājoties stipra, neraugoties uz sarežģījumiem Bulgārijā un Maķedonijā, teikts ziņojumā.
Baltijas valstu vērtējums nav mainījies. Arī Latvijai saglabāts iepriekšējā gada ziņojumā pazeminātais politiskās brīvības vērtējums. Eiropas valstīs stāvoklis kopumā ir stabilāks kā citviet - ievērojamas pārmaiņas fiksētas tikai Bulgārijā un Moldovā (samazināts politisko brīvību vērtējums), kā arī Itālijā, kur pēc Freedom House vērtējuma samazinājusies pilsoniskā brīvība.
(pievienota pēdējā rindkopa)