Kā viens no pirmajiem Eiropas politikas smagsvariem, kas nāca klajā ar šādu viedokli, bija Vācijas kanclere Angela Merkele, pēc kuras teiktā, viens no argumentiem par labu eiropietim ir tas, ka D. Stross-Kāns aizgāja pirms sava pilnvaru termiņa beigām. «Es ticu, ka pašreizējā situācijā, kad mums ir ievērojamas problēmas ar eiro un šajā procesā [vairāku eirozonas dalībvalstu glābšanā no bankrota] ļoti cieši ir iesaistīts SVF, daudz argumentu ir par labu iespējamai Eiropas kandidāta iecelšanai,» domā A. Merkele. Viņa uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) iekšienē iespējamais kandidāts ir jāizraugās pēc iespējas drīzāk.
Arī Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka Eiropas valstīm ir jāizlemj, kas turpmāk sēdēs SVF krēslā. «Nacionalitāte nav kritērijs pēcteča izvēlei, bet būtu pilnīgi dabiski, ja ES dalībvalstis kā lielākie iemaksu veicēji fondā vienotos par spēcīgu, kompetentu kandidātu, kurš spētu piesaistīt SVF biedru atbalstu kļūšanai par ārkārtīgi svarīgās institūcijas nākamo vadītāju,» teikts EK paziņojumā.
Savukārt ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns uzsver, ka nākamajam SVF izpilddirektoram ir jābūt kompetentam Eiropas ekonomikā, vēsta Reuters.
Ir izskanējuši iespējamo D. Strosa-Kāna pēcteču vārdi. Visbiežāk kā spēcīgākā kandidāte tiek minēta Francijas ekonomikas ministre Kristīne Lagarde, tomēr uz viņas kandidatūru met ēnu saistība ar kādu tiesas prāvu.
Publiskajā telpā izskanējusi arī bijušā Turcijas ekonomikas ministra un Pasaules Bankas viceprezidenta Kemala Derviša un Meksikas bankas vadītāja Agustina Karstensa kandidatūra.
Nu jau bijušais SVF vadītājs D. Stross-Kāns, kurš tiek turēts aizdomās par pagājušā sestdienā Ņujorkā notikušu seksuālu uzmākšanos viesnīcas istabenei, skaidroja, ka no amata aizgājis, jo tagad viņam visa uzmanība ir jāvelta, lai pierādītu savu nevainīgumu. «Es ar vislielāko pārliecību noraidu visas pret mani celtās apsūdzības. Es vēlos ziedot visu savu spēku, laiku un enerģiju, lai pierādītu nevainīgumu,» teikts D. Strosa-Kāna atklātajā vēstulē.
Ceturtdien bija paredzēta vēl viena tiesas sēde, kurā tiktu paziņots lēmums par apsūdzētā lūgumu atlaist viņu no ieslodzījuma pret drošības naudu miljons dolāru (490 tūkstoši latu) apmērā, lai laiku līdz tiesai pavadītu mājas arestā, kas būtu daudz komfortablāk nekā atrašanās vienā no baisākajiem cietumiem ASV.
D. Strosam-Kānam nebūtu problēmas samaksāt lielo drošības naudu, jo pērn viņš algā vien saņēmis gandrīz 442 tūkstošus dolāru (216 tūkstoši latu), kas ir vairāk nekā saņem ASV prezidents.