Divu gadu laikā arī esot samazinājusies proporcija starp zviedriem, kuri pavisam noteikti nevēlas Zviedrijas dalību NATO, un tiem, kuri iestājas par to.
Jaunākā aptauja parāda, ka pašlaik tikai divi no katriem pieciem Zviedrijas iedzīvotājiem nevēlas neko dzirdēt par pievienošanos lielākajai militārajai organizācijai. Aizpērn tieši puse respondentu pateica kategorisku «nē».
«Rādās, ka NATO atbalstītāji ir nostiprinājuši savas pozīcijas,» Svenska Dagbladet politiskais komentētājs Ulfs Bjerelds sacīja ziņu portālam The Local. Viņš atgādina, ka pēdējos mēnešos Zviedrijā norisinās plašas diskusijas par bruņoto spēku spējām aizstāvēt valsti no ārēja iebrukuma.
Tās uzvirmoja pēc tam, kad Svenska Dagbladet pagājušajā mēnesī atklāja, ka 29. martā militāro manevru laikā divi krievu bumbvedēji pārlidojuši pāri Zviedrijai piederošajai neapdzīvotajai Gotska Sandēnes salai Baltijas jūrā.
Uz incidentu operatīvi reaģēja divi Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji, kuri pacēlās gaisā, lai izsekotu Krievijas lidaparātus. Zviedrijas gaisa spēki nespēja reaģēt, tāpēc pēc publikācijas izpelnījušies asu nosodījumu zviedru sabiedrībā.
Savukārt Zviedrijas bruņoto spēku augstākais komandieris Sverkers Jēransons pēc publikācijas paziņoja, ka valsts iespējamā militārā iebrukuma gadījumā spētu pretoties ne ilgāk kā nedēļu.
Pirms dažām nedēļā publicēta aptauja parādīja, ka 83% zviedru apšauba valsts spēju sevi aizstāvēt. Tikai 6% respondentu bija pārliecināti, ka bruņotie spēki varētu aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumā.
U. Bjerelds uzsver, ka nepievienošanās militārajām aliansēm un neitralitāte gadu desmitiem ir bijis Zviedru nacionālās identitātes stūrakmens. «Pievienošanās NATO būtu liels psiholoģiskais solis daudziem zviedriem, pastāv arī nozīmīgas bažas, ka tādējādi mēs tiktu iesaistīti karadarbībā pret pašu gribu,» prāto žurnālists.