Anglijā un Velsā, kur iedzīvotāju kopskaits sasniedzis 56,1 miljonu, 546 000 cilvēku pamatvaloda ir poļu. Velsiešu valodas pratēju Velsā tomēr ir nedaudz vairāk - 562 000. Nākamās izplatītākās valodas Anglijā un Velsā ir Dienvidāzijas tautu valodas - pendžabu, urdu, bengāļu un gudžaru valoda. Tām seko arābu, franču, ķīniešu un portugāļu valoda. Tautas skaitīšanā reģistrētas vairāk nekā 100 dažādas valodas.
Latviešu valodu kā savu pamatvalodu tautas skaitīšanā norādījuši 31 523 Anglijas un Velsas iedzīvotāji. Lietuviešu valoda ir pamatvaloda 85,5 tūkstošiem, bet igauņu - 3,4 tūkstošiem. Krievu valoda ir pamatvaloda 67 tūkstošiem Anglijas un Velsas iedzīvotāju. Tādas valodas, kuras par pamatvalodām atzinuši vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku, Anglijā un Velsā ir 49. Vismazākā šajā kategorijā ir to cilvēku grupa, kam pamatvaloda ir zviedru.
Dažas no valodām pārstāv vien niecīgas minoritātes. Piemēram, Karību kreoliešu valodā runā viens cilvēks Barnetā un vēl viens - Bekslijā. 58 cilvēkiem pamatvaloda ir Skotijas gēlu valoda, bet 33 - Menas salas gēlu valoda. 629 tā ir čigānu valodā.
Vienā miljonā mājsaimniecību nav neviena cilvēka, kuram angļu valoda būtu pamatvaloda, kaut arī lielākā daļa pārvalda angļu valodu lielākā vai mazākā mērā, liecina ONS dati.
Tikai 138 000 cilvēku angļu valodu neprot nemaz. Vestmidlendsā 72% iedzīvotāju angļu valodu pārvalda labi vai ļoti labi, un tas Anglijas un Velsas reģionu vidū ir zemākais rādītājs. Šajā reģionā arī ir visvairāk cilvēku, kas angļu valodu neprot nemaz.