Vairums nogalināti pētniecības tēmu dēļ, tādu kā korupcija, organizētā noziedzība vai kaitējums videi, ikgadējā ziņojumā par preses brīvību norādīja RSF.
Vairāki žurnālisti nogalināti demonstrāciju laikā, par kurām viņi gatavojuši materiālus.
Pēdējo desmit gadu laikā saistībā ar darbu žurnālistikā nogalināti 937 cilvēki. 2019.gadā nogalināti 53.
Vēl vairāki simti žurnālistu miruši no Covid-19. Tiesa gan, noteikt to, cik daudzi no viņiem inficējušies, veicot darba pienākumus, nav iespējams.
Vismaz trīs žurnālisti, kas inficējušies cietumos Ēģiptē, Krievijā un Saūda Arābijā, nomiruši, jo nav bijusi pieejama medicīniskā aprūpe.
Ruholas Zama sodīšana ar nāvi Irānā 12.decembrī bija pirmā reize, kad 30 gadu laikā mediju pārstāvim izpildīts nāvessods.
Gada laikā 50 nogalināto žurnālistu vidū ir divas sievietes.
Žurnālistiem visbīstamākā valsts pasaulē ir Meksika. Tur nogalināti astoņi žurnālisti. Īpašam riskam pakļauti mediju pārstāvji, kas pēta narkotiku karteļu saistību ar politikas pasauli.
Irākā nogalināti seši, bet Afganistānā pieci žurnālisti.