Samitā meklē risinājumu Vidusjūras bēgļu krīzei

Domājams, ka šodienas samitā runās par to, kā īstenot desmit punktu rīcības plānu, ko publicēja pēc pirmdien notikušās ES dalībvalstu ārlietu un iekšlietu ministru kopīgās ārkārtas sanāksmes Luksemburgā. Itālija, Grieķija un Spānija uz samitu gatavojot kopēju pozīciju Vidusjūras imigrantu krīzes risināšanā. Trīs Dienvideiropas valstis, visticamāk, aicinās Ziemeļeiropas valstis aktīvāk iesaistīties bēgļu glābšanā un izmitināšanā. 

Plāno iznīcināt laivas

Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) informē, ka šogad no 1. janvāra līdz 20. aprīlim Vidusjūrā noslīkuši 1700 nelegālo migrantu, kas ir 30 reižu vairāk nekā 2014. gadā tādā pašā laika posmā. IOM brīdina, ka, pašreizējai tendencei turpinoties, līdz gada beigām bojāgājušo skaits var sasniegt pat 30 tūkstošu. Pērn visa gada laikā Vidusjūrā noslīka gandrīz 3300 cilvēku, kas nedrošās un pārpildītās laivās mēģināja sasniegt Dienvideiropu.

Par spīti milzīgajam riskam, katru dienu tūkstošiem bēgļu ir gatavi sēsties tālajam ceļojumam nepiemērotos peldlīdzekļos, cerot, ka pa ceļam viņus kāds izglābs un nogādās krastā Eiropā. Kopš pagājušā gada beigām viņu iespējas tikt izglābtiem ir krietni samazinājušās, jo ES meklēšanas un glābšanas operācija Triton Vidusjūrā nav tik apjomīga kā iepriekš Itālijas veiktā misija Mare Nostrum, kuru slēdza nepietiekama finansējuma dēļ. 

Šonedēļ izziņotā Vidusjūras migrantu krīzes risināšanas plāna pirmajā punktā teikts, ka ES piešķirs papildu naudu un resursus operācijai Triton, kā arī paplašinās tās darbības rādiusu, atļaujot kuģiem patrulēt tālāk no Eiropas krastiem. 

Plāna otrais punkts paredz sistemātiskus pasākumus, lai notvertu un iznīcinātu nelegālo migrantu pārvadātāju laivas. Par paraugu tiktu ņemta ES pretpirātisma operācija Atalanta, kas norisinās pie Somālijas krastiem. Cilvēku kontrabandistu laivu iznīcināšanai būtu nepieciešams ANO mandāts. 

Plānots pastiprināt sadarbību starp ES dalībvalstu tiesībsargājošajām, robežkontroles un migrāciju uzraugošajām iestādēm, lai izsekotu cilvēku kontrabandistus un viņu finanšu plūsmas. Bloka dalībvalstīm arī vajadzēs noņemt visu nelegālo migrantu pirkstu nospiedumus. Tāpat iecerēts, ka Eiropas patvēruma atbalsta birojs EASO nosūtīs savus darbiniekus uz Itāliju un Grieķiju, lai palīdzētu saīsināt patvēruma lūgumu apstrādes procesu, kas pašlaik var aizņemt četrus mēnešus. 

Kemerons pret kvotām 

Krīzes plāns paredz izveidot atgriešanas programmu, lai no ES ātri varētu deportēt migrantus, kuriem ir atteikts patvērums. ES arī varētu ciešāk sadarboties ar Lībijas kaimiņvalstīm, lai nepieļautu bēgļu ieplūšanu politiskā haosa pārņemtajā Ziemeļāfrikas valstī, kurā netraucēti uzdarbojas nelegālo migrantu kontrabandisti. 

ES dalībvalstu līderi arī apspriedīs ierosinājumu ārkārtas gadījumos pārvietot migrantus, lai samazinātu spiedienu uz tādām bēgļus masveidā uzņemošām valstīm kā Itālija, Grieķija un Malta. Vēl viens ierosinājums paredz, ka ES dalībvalstis brīvprātīgi uzņem bēgļus, kas ieradušies kādā citā bloka dalībvalstī.  

ANO īpašais ziņotājs migrantu cilvēktiesību jautājumos Fransuā Krepo uzskata, ka ES bagātajām dalībvalstīm ir jāpiekrīt tuvākajos piecos gados uzņemt miljonu bēgļu no pilsoņkara izpostītās Sīrijas, lai palīdzētu apturēt masveida nelegālo migrantu laivu nogrimšanu Vidusjūrā. "Ja mēs migrantiem nepiedāvāsim jebkādu oficiālu uzņemšanas mehānismu, viņi paļausies uz cilvēku kontrabandistiem. Tieši Eiropas bezdarbība dod darbu cilvēku kontrabandistiem,"Krepo sacīja laikrakstam The Guardian.

ES vadošā dalībvalsts Vācija rosinājusi izveidot kvotu sistēmu, kas katrai no 28 bloka dalībvalstīm uzliktu pienākumu dot patvērumu noteiktam skaitam bēgļu no Ziemeļāfrikas un Sīrijas. Šai idejai būtu grūti iegūt visu dalībvalstu atbalstu, ņemot vērā visā ES augošo pretimigrācijas noskaņojumu. Pret to jau ir iestājies Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kurš paziņojis, ka kvotu sistēma neatrisināšot krīzi Vidusjūrā. 

Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots ieteicis ES sekot austrāliešu piemēram un aizšķērsot ceļu nelegālo imigrantu laivām. "Vienīgais ceļš, kā jūs varat izbeigt cilvēku bojāeju [Vidusjūrā], ir apturēt laivas," paziņojis T. Ebots.

Pēc tam kad, kuģojot uz Austrāliju, bija noslīkuši 1200 bēgļu, Ebota konservatīvā valdība 2013. gada rudenī ieviesa stingrus robežkontroles pasākumus. Austrālijas jūras spēku kuģi nogādā bēgļus pārvadājošās laivas atpakaļ galvenajā tranzītvalstī Indonēzijā vai nosūta migrantus uz patvēruma meklētāju centriem citās valstīs, nepieļaujot to apmešanos Austrālijā.