Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Savienotās Valstis gatavojas prezidenta vēlēšanām

Rīt Amerikas Savienotajās Valstīs notiek prezidenta vēlēšanas, un par Baltā nama saimnieka godu cīnās līdzšinējais prezidents Baraks Obama un Republikāņu partijas izvirzītais Mits Romnijs.

Kā liecina jaunākie aptauju dati, Obamu un Romniju atbalsta vienāds skaits amerikāņu vēlētāju. Laikraksta The Wall Street Journal un telekanāla NBC ziņu dienesta aptaujā konstatēts, ka par Obamu gatavi balsot 48, bet Romniju - 47% vēlētāju, kas statistiski nozīmē neizšķirtu, zinot, ka kļūdas robeža ir plus mīnus 2,55 procentpunkti.

Tiesa gan, visās aptaujās Obamam svārstīgajos štatos, kas, galu galā, izšķirs vēlēšanu rezultātu, ir neliels, tomēr nozīmīgs pārsvars, kas ļauj raudzīties ar zināmu optimismu uz viņa pārvēlēšanu. Turklāt vēlētāji, kas prezidenta vēlēšanās nobalsojuši vēl pirms oficiālā datuma, divos citos svārstīgajos štatos - Ohaio un Kolorādo - devuši priekšroku Obamam.

Ohaio jau nobalsojuši 28% vēlētāju, un Obama tur ir līderpozīcijās ar 63% balsu iepretim Romnija 35%. Savukārt Kolorādo jau ir nobalsojušas divas trešdaļas vēlētāju, un tur prezidents apsteidz savu republikāņu konkurentu par trim procentpunktiem.

Prezidenta vēlēšanu rezultāts faktiski tiks izšķirts astoņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos. Kritiski svarīgs kandidātiem šajās vēlēšanās ir iznākums Floridā un Ohaio. Romnijam teju vienīgā iespēja uzvarēt ir tad, ja viņš uzvar Ohaio. Bez uzvaras šajā pavalstī neviens republikānis vēl nav kļuvis par Baltā nama saimnieku.

Priekšvēlēšanu kampaņas centrālais jautājums ir ekonomika, amerikāņiem paužot dusmas par valsts lēno atlabšanu. Romnijs apgalvo, ka Obama tā arī nav spējis panākt ekonomikas atlabšanu pēc finanšu krīzes, un sola uzņemties "pārmaiņu aģenta" lomu, lai stabilizētu valsts tautsaimniecību. Viņš sola radīt vairākus miljonus darbavietu, ekonomiku veicinot ar nodokļu pazemināšanu, mazinot valsts iejaukšanos tautsaimniecībā, atverot tirgu un aktivizējot pašā ASV esošo naftas un gāzes iegulu izmantošanu. Romnijs piedāvā ienākuma nodokļa likmes pazemināt par 20%, ienākumus no kapitāla vispār neaplikt ar nodokli un samazināt peļņas nodokli. Obama aizstāvoties norāda, ka veicis lielu darbu ekonomikas atveseļošanai un piesauc ASV autoražošanas nozares glābšanu. Viņš sola desmit gadu laikā samazināt budžeta deficītu par četriem triljoniem dolāru un ieviest tā dēvēto Bafeta likumu, kas paredz, ka personas, kuras pelna vairāk nekā miljonu dolāru gadā, tiks apliktas ar nodokli, kura likme nav mazāka kā 30%. Obama arī sola, ka līdz 2016.gadam tikšot radīts miljons jaunu darbavietu rūpniecībā.

Obama vēlēšanās piedalās ar savu līdzšinējo viceprezidentu Džozefu Baidenu, savukārt Romnijs par savu viceprezidenta amata kandidātu izraudzījies 42 gadus veco Pārstāvju palātas Budžeta komisijas priekšsēdētāju Polu Raienu. Tomēr jāpiebilst, ka 6.novembra vēlēšanās jaunais ASV prezidents vēl oficiāli netiks izraudzīts. Patiesībā ASV pilsoņi katrā no 50 štatiem un federālajā Kolumbijas apgabalā vēlēs elektoru kolēģiju 538 cilvēku sastāvā, kas 17.decembrī sapulcēsies savu štatu galvaspilsētās un formāli nobalsos par prezidentu un viceprezidentu, atbilstoši ierindas vēlētāju balsojuma rezultātiem. Viņu nodotās balsis tiks nodotas ASV Kongresam, kas 2013.gada 6.janvārī oficiāli saskaitīs elektoru balsis.

Jāņem vērā, ka balsu skaits katram štatam ir atšķirīgs, atkarībā no iedzīvotāju skaita. Vismazāk balsu būs Aļaskai, Delavērai, Vermontai, Montānai, Ziemeļdakotai, Dienviddakotai, Vaiomingai un Kolumbijas apgabalam - katrā pa 3, kamēr Kalifornijai visvairāk - 55. Kandidāts, kurš būs ieguvis vismaz 270 balsis, 20.janvārī tiks inaugurēts par ASV 45.prezidentu. Ja neviens kandidāts balsu vairākumu nesaņem, prezidentu ievēl Kongresa Pārstāvju palāta.

Amerikāņu balsotāji 6.novembrī izvēlēsies ne tikai prezidentu, bet arī Kongresa locekļus. Vairākos štatos vienlaikus tiks rīkoti arī referendumi par dažādiem jautājumiem, savukārt 11 štatos tiek ievēlēti gubernatori. Balsojums notiek par visām 435 vietām Pārstāvju palātā, ievēlot deputātus uz divu gadu termiņu. Šobrīd to kontrolē republikāņi, un viņi, visticamāk, kontroli palātā saglabās. No Senāta 100 vietām cīņa notiks par 33 vietām. Senātā pašlaik ir 53 demokrāti un 47 republikāņi un prognozes par cīņas rezultātu ir svārstīgas. Senāta vēlēšanas notiek ik pēc diviem gadiem, kad tiek pārvēlēta trešā daļa senatoru uz sešu gadu pilnvaru termiņu.

27 štatos notiek arī referendumi par 172 jautājumiem, sākot ar geju laulībām un beidzot ar novecojušo segregācijas normu atcelšanu Alabamas štata konstitūcijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits