Laikā, kad Phenjanas un Vašingtonas kodolsarunas ir iestigušas, Ziemeļkoreja turpina attīstīt bruņojumu, uzskata eksperti. Sarunas nonākušas strupceļā kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna samita, kas pērn februārī Hanoja beidzās ar neveiksmi.
Ziemeļkoreja, "pēc visa spriežot, veikusi mācības, kurās iesaistīti dažāda veida raķešu palaišanas iekārtas", teikts Dienvidkorejas bruņoto spēku ģenerālštāba paziņojumā, paužot nopietnu nožēlu par notikušo.
Sākotnējā paziņojumā štābs minēja, ka izšautas trīs raķetes, bet tagad norāda, ka raķetes bijušas vairākas.
Raķetes izšautas jūrā ziemeļaustrumu virzienā no Hamgjonas provinces, valsts dienvidos. Tās nolidojušas 200 kilometrus, un lidojuma maksimālais augstums bijis 50 kilometri.
Lidojums bijis nedaudz īsāks nekā izmēģinājumu gaitā pagājušo pirmdien. Tiesa gan, raķetes sasniegušas nedaudz lielāku augstumu.
Japānas Aizsardzības ministrijas pārstāvis sakariem ar presi norādīja, ka Ziemeļkoreja, pēc visa spriežot, izšāvusi ballistiskās raķetes, ko tai liedz darīt ANO Drošības padomes rezolūcijas.
Raķešu izmēģinājumu turpināšana nesekmē centienus panākt stabilu mieru Korejas pussalā, ārkārtas sanāksmē norādīja Dienvidkorejas drošības jomas ministri.
Trīs raķešu palaišana no vienas mobilās raķešu palaišanas iekārtas Ziemeļkorejas tuvā darbības rādiusa ballistisko raķešu programmai būtu "jauna robežzīme", tviterī norādīja Amerikas Zinātnieku federācijas vecākais pētnieks Ankits Panda.
"Kims [Čenuns] turpina izmēģināt un uzlabot [..] savus bruņotos spēkus," norādīja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta līdzstrādnieks Vipins Narangs.