Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Skotijas neatkarības referendums notiks 2014.gada 18.septembrī

Skotijas premjerministrs Alekss Salmonds ceturtdien paziņojis, ka neatkarības referendums notiks 2014.gada 18.septembrī. Izziņojot ilgi gaidīto tautas nobalsošanas datumu, Salmonds uzsvēra, ka tā būs "vēsturiska diena, kad tauta izlems Skotijas nākotni".

Edinburgas valdība ir pavēstījusi, ka gadījumā, ja skoti nākamgad gaidāmajā referendumā nobalsos par atdalīšanos no Lielbritānijas, tad Skotijas neatkarība tiks pasludināta pusotru gadu pēc balsojuma. Skotijas neatkarību plānots pasludināt 2016. gada martā, kam divus mēnešus vēlāk sekos parlamenta balsojums par konstitucionālās sapulces locekļu ievēlēšanu.

Taču, kā liecina aptauja, ko janvārī veica laikraksts Scotsman, tikai 23% Skotijas iedzīvotāju atbalsta neatkarību un, salīdzot ar pagājušo gadu, neatkarības atbalstītāju skaits ir sarucis par deviņiem procentpunktiem. 61% atbalsta autonomiju Apvienotās Karalistes sastāvā, 11% uzskata, ka Skotijai nav vajadzīgs savs parlaments un ka tai ir jāpaliek Apvienotās Karalistes sastāvā, vēl 5% šajā jautājumā nav viedokļa.

Tikmēr Lielbritānijas valdības februārī publiskotajā juridiskajā atzinumā secināts, ka ja Skotija nolemtu atdalīties no Lielbritānijas un pasludināt neatkarību, tā vairs nebūtu Eiropas Savienības (ES) sastāvā. 111 lapaspuses biezajā dokumentā skaidrots - ja Brisele uzņemtu Skotiju ES sastāvā, Skotijai, visticamāk, nāktos pievienoties eirozonai un tā zaudētu Lielbritānijas atlaides ES budžetā. Turklāt, ja Skotija pievienotos Šengenas zonai, Lielbritānijai nāktos veikt pasu kontroli uz jaunās Lielbritānijas un Skotijas robežas. "Tā kā Lielbritānija neplāno pievienoties Šengenas zonai, tiktu veikta robežkontrole starp Skotiju un Lielbritāniju," teikts dokumentā.

Turklāt, pat ja Skotija savās tiesību normās saglabātu ES prasības, "tas nenozīmētu, ka Skotijai vai tās pilsoņiem saskaņā ar ES līgumiem būtu kādas tiesības vai pienākumi". "Nav tāda likuma, kas, piemēram, kaut kādā veidā automātiski piešķirtu Skotijai Lielbritānijas panāktās tiesības nestāties eirozonā vai īpašos izņēmumus attiecībā uz tieslietām vai iekšlietām. Pievienošanās noteikumi būtu jāatrunā tāpat kā ar citām dalībvalstīm," norādīts dokumentā.

Vienlaikus Skotijai nāktos no jauna pieteikties dalībai tādās starptautiskās organizācijās kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), NATO un ANO, lai gan vieta šajās institūcijās tai nebūt nebūtu garantēta. Dokuments sagatavots, balstoties uz Kembridžas universitātes un Edinburgas universitātes profesoru atzinumu.

Komentējot Lielbritānijas valdības publiskoto dokumentu, Skotijas vicepremjere un Skotu Nacionālās partijas (SNP) vadītāja vietniece Nikola Stērdžena jau paziņojusi, ka "šos jautājumus izlems nevis likums, bet sarunas un vienošanās". Pēc politiķes domām, Lielbritānijas valdības dokumenta intonācija liecina, ka Londona centīsies izmantot savu ietekmi Briselē, lai nepieļautu, ka Skotija iegūst izdevīgus dalības nosacījumus.

"Ja Lielbritānijas valdība patiešām saka, ka gadījumā, ja [referendumā par Skotijas atdalīšanos] būs apstiprinošs balsojums, viņi centīsies nedaudz sarežģīt dzīvi Skotijai, tas ir ne tikai ļoti iedomīgi, bet arī nostādītu viņus situācijā, kurā viņi iestātos paši pret savām interesēm," piebilda Stērdžena.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits