Skolas apgalvo, ka tām trūkst līdzekļu, lai iegādātos karogus un citu likumā noteikto nacionālo atribūtiku, kam jāatrodas ikvienā klases telpā. Tāpat neesot pietiekami daudz skaļruņu, pa kuriem ik pirmdienas rītu atkaņot himnu.
I.Gasparovičs sacīja, ka pilnībā atbalsta likumu, tomēr to nosūtījis atpakaļ uz parlamentu, jo galvenā problēma esot skolu nespēja visu prasīto izpilīt laikus. Viņš uzskata, ka likumam vajadzētu stāties spēkā ar septembri.
Tomēr eksperti uzskata, ka liela nozīme I.Gasparoviča lēmumā bijusi premjerministra Roberta Fiko spiedienam. Valdošajā koalīcija esošo sociālistu ierosinātais likumprojekts raisījis sašutumu sabiedrībā, tādēļ, visticamāk, premjers baidījies to atbalstīt.
Slovākijas Nacionālā partija apgalvo, ka likums ir atbilde uz kaimiņvalsts Ungārijas nacionāli noskaņoto politiķu izeikumiem par daudzskaitlīgās ungāru minoritātes stāvokli Slovākijā.
Slovākijas politiķus pamatīgi nokaitinājuši Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma izteikumi, ka Slovākijas ungāriem oficiālā valoda būtu jāmācās kā svešvaloda. Etniskie ungāri veido aptuveni 10% no Slovākijas 5,4 miljoniem iedzīvotāju.
Šis Ungārijā un Slovākijā ir vēlēšanu gads, tādēļ abu valstu nacionāli noskaņotie politiskie spēki savā labā izmanto jūtīgās kaimiņattiecības.